Raksti

Dzīves stils

Ierobežota redze nekavē gleznot

Biedrībā “Harmonija”. Leons Staris 85. dzīves gadā nāk klajā ar gleznu izstādi.
Foto: Marta Martinsone - Kaša

“Vēl kaut ko redzu, bet ārsts liek mācīties, lai staigātu ar baltu spieķi,” to savā personālizstādes atklāšanā Cēsīs desmitiem paša radīto gleznu ielenkumā teica Leons Staris. To, ka dzīve var būt raiba kā dzeņa vēders, sirmais kungs zina jo labi. Pašu neparastāko dāvanu Leonam 85. dzīves pavasarī, izrādās, “dāvājis” neizpētītais vīruss. Daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā vīrusa klātbūtne ierobežoja cilvēku ikdienas gaitas. Leons Staris šajā laikā pievērsies jaunu gleznu tapšanai. Redze ļauj skatīt tikai izstieptas rokas attālumā, tālākam tā laupīta. Tādēļ kādu laiku zaudēts arī sirdsmiers, bet to izdevies atjaunot, dienu no dienas strādājot pie gleznu tapšanas.

Leona Stara izpausmes gleznās, iesaistoties biedrībai “Harmonija”, šoruden pieejamas ikvienam. Senā Cēsu ēka Rīgas ielā, kas reiz bija rāts­nams, tagad kalpo sabiedrisko organizāciju darbībai. Pilsētas ielās rudens, bet senajā namā ieraugāmi visi gadalaiki. Par to savos darbos rūpējies amatiermākslinieks. Atsauces par grūtiem laikiem un liktenīgiem pagriezieniem Leona Stara gleznās jāpameklē, jo sirmais kungs priekšplānā liek spozmi. Izstādes atklāšanas dienā tā atspoguļojās katra nācēja sejā. Sevišķi radinieku vaibstos, kuri izjuta lepnumu par cilvēku no savas dzimtas – vīru ar gribasspēku un apskaužamu enerģiju.

Spoži balta ziema, košs ziedonis, laimes zvaigznes un mazliet arī mirguļo skumjas. Tik spilgts ir izstādes vēstījums. Sarunā ar “Druvu” neredzīgo biedrības biedrs Leons Staris stāsta, ka savos cienījamos gados vēlas būt aizvien aktīvs. Spēka gadi aizvadīti tehnikumā Priekuļos, lietišķus amatus jaunajiem ierādot. Vecumdienās uzņēmīgais vīrs pieteicies palīdzēt likteņa biedriem. Viņa iedrošināti un pamācīti, vājredzīgi vai pat neredzīgi cilvēki Rīgā mācījušies strādāt ar dažādiem amatniecības darba rīkiem. “Līdzko pats biju atguvies no depresijas, neredzīgiem cilvēkiem mācīju mājturību. Tagad eju ar seju pret dzīvi,” gleznu izstādes un dzīves 85. gadskārtas svinībās sacīja Leons Staris.

Nesalauztais vīrs atradis sev piemērot veidu dzīvot: “Kad pienāk dvēseles krēsla, ņemu otu un ieeju citā pasaulē. Mani uz jaunradi pamudina pārdzīvojums. Tagad jokodamies saku , ka koronārais vīruss man palīdzēja. Ja jau jādzīvo izolācijā, ko tad citu darīt – jāglezno!”
Plašo izstādi “Kad sirds ar krāsām sarunājas” veido 2019. un 2020. gada veikums. Gleznu autors saka: “Pretstati optimizē dzīvi.”

Leons Staris bērnu dienas pavadījis Dubnas krastos pie Līvāniem, tehnikumā Priekuļos ieradies spēka gados jau kā pasniedzējs. Vecumdienās dzīve piedāvājusi mācīties vēl. Šoreiz – iet ar baltu spieķi, apgūt Braila rakstu. Gleznošanas pamatus viņš apguvis jau sen, ejot mācībā pie Cēsu māksliniekiem Jāņa un Artūra Droņiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *