Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Iepazīt līdaku dabu

Jānis Gabrāns
10:48
07.10.2016
21
Lideris Un Lidaka 1

Rudenī, kad ūdens ezeros kļūst vēsāks, pieaug zivju aktivitāte un makšķerniekiem lielākas cerības tikt pie kārotās līdakas. Tas, iespējams, vairāk attiecas uz iesācējiem, jo pieredzējušie makšķernieki tukšā nepaliks gandrīz nekad. Par līdakām, to copi “Druva” runāja ar pieredzējušo makšķernieku, līgatnieti Pēteri Lideri.

– Vai līdaku cope ir atkarīga no gadalaika?
– Var teikt, ka līdaka paliek līdaka, tā grib ēst visu gadu, arī ziemā. Protams, katrs, kurš kaut nedaudz nodarbojas ar makšķerēšanu, zina, ka šīs zivis ir īpaši ēdelīgas pavasarī pēc nārsta, bet otrs posms ir pirms ziemas, kad līdaka cenšas saēsties, jo ziemā liela barošanās nenotiek. Ēšanas aktivitāti ietekmē arī citi faktori, kaut vai ūdens temperatūra. Noteiktā temperatūrā līdakas labi jūtas un tām ir laba apetīte.

Pirms ziemas ir pat divi izteiktāki barošanās periodi. Viens tagad, kad ūdens sāk atdzist, sākas pirmās salnas, otrs tad, kad ezerus pārklāj pirmais ledus. Tad līdakas ir ļoti aktīvas un ēd visu, kas gadās. Varbūt tas saistās ar barības bāzi, jo zem ledus sīkās zivteles ir apjukušas un līdaka tās var viegli saķert.

Vasarā, kad ir karsts, līdakas ir mazāk aktīvas. Tad ūdens temperatūra samērā augsta, zivs no rīta nāk kaut ko apēst un pēc tam guļ līdz vakaram vai naktij, kad atkal sākas aktivitāte. Ziemā ir kaut kas līdzīgs, tad arī zivs ir mazaktīva. Tas gan attiecas uz lielajām līdakām, jo mazās, augošās ir aktīvas visu laiku. Tām nekas netraucē uzēst.

– Vai tas nozīmē, ka makšķerniekam iesācējam labāk censties kādu līdaku dabūt rudenī vai vēl labāk – pavasarī pēc nārsta?
– Tā ir, jo tad līdakas ēd daudz, varētu pat teikt, negausīgi. Kad šajā laikā izvelc lielāku līdaku, tās kuņģis ir pilns ar mazajām zivtiņām. Man trāpījušās līdakas, kurās ir desmitiem apēstu asarīšu. Savulaik Burtnieka ezerā izvilku astoņus kilogramus smagu līdaku, izņēmu divas riekšavas mazo zandartiņu. Togad bijis labs zandartu nārsts, to bija pilns ūdens, velkot vobleri, tie uzdūrās uz āķiem. Tad līdakas izmantoja šo bagātīgo piedāvājumu.

Pavasarī ir visādas iespējas noķert līdaku gan uz dzīvo ēsmu, gan ar spiningu, gan velcējot.

-Vai dažādos ezeros jāizmanto atšķirīgas iemaņas, makšķerēšanas rīki, mānekļi?
– Jā, jo ir seklie ezeri, piemēram, Babītes, Lobes, Engures, Kaņiera ezers, un ir dziļie, piemēram, Alūksnes ezers, Alauksts. Burtnieks vispār atšķiras, tas ir ļoti interesants ezers, jo sezonas laikā tā līmenis var mainīties pat par diviem metriem. Pavasaros, kad bijis daudz sniega, viss reizē kūst, tur ieplūst tāds daudzums ūdens, ka apkārtējie krūmi ir zem ūdens, līdakas sapeld tajos un tur arī iznārsto. Šajā ezerā nav noteiktu mānekļu, kas noder.

Reiz kāds Latvijā zināms makšķernieks teica, ka viņam katram ezeram ir sava mānekļu kaste. Bet uz Burtnieku tā nevar sagatavoties. Tāpēc man šis ezers patīk, jo tur jābūt radošam. Vienā reizē var noderēt vieni mānekļi, bet, piemēram, pēc nedēļas ūdens nokrities par pusmetru, iepriekšējie mānekļi neder, vajadzīgi citi. Īpaši tas attiecas uz velcētājiem.

– Cik ilgā laikā makšķernieks saprot, būs līdaku cope vai nebūs? Pieļauju, ka tas atkarīgs no pieredzes.
– Protams. Ir gadījies, ka neko nenoķeru, bet tas tomēr ir ļoti reti. Tajā pašā Burtniekā, ja galīgi neveiksies, pāris mēra līdaciņu tomēr noķeršu.

Laika apstākļi noteikti ietekmē lomu. Piemēram, esi sagatavojies velcēt, bet ir saulains bezvēja laiks, un zivs taču mani redz pa lielu gabalu. Tad skaidrs, ka ne uz ko dižu cerēt nevar, bet arī tad ir savi paņēmieni, kā tikt pie loma. Ir jau daudz dažādu apstākļu, kas iespaido, bet tiem pārāk uzmanību nepievēršu, braucu uz copi tad, kad ir brīvs laiks. Man bieži sanāk gatavoties sacensībām, tad nu braucu un gatavojos. Jo arī sacensībās būs jāmakšķerē tādā laikā, kāds būs, nevarēs izvēlēties. Tiesa, nesen notikušajā spiningošanas čempionātā vienu dienu tomēr sacensības atcēla, jo ezerā bija pārāk liels vējš. Alūksnieši stāstīja, ka tik lielu vētru viņi neesot pieredzējuši.

Makšķernieki, kuri regulāri brauc uz līdaku copi noteiktā ezerā, ir to labi iepazinuši. Viņi zina, kādā vējā līdakas ķersies tajā vietā, citos laika apstākļos – citā. Es pēdējos gados daudzmaz esmu apguvis Burtnieku, un tur ir citādi knifi. Parasti līdakas ķer tajā krastā, uz kuru pūš vējš, jo tur sapūš siltāku ūdeni un tur ir vairāk mazo zivtiņu. Bet Burtniekā viss ir otrādi. Ezers ir sekls, ar lēzeniem krastiem, un vējš ūdeni pie krasta sakuļ tādā ķīselī, ka tur mazo zivtiņu nav, tātad nav arī līdaku. Pat ja ir, tā neredz mānekli. To nezinot, var palikt tukšā.

Ir labi censties pamatīgāk iepazīt vienu ūdenskrātuvi, bet interesantāk pabraukāt pa vairākām. Man patīk Burtnieks, ļoti labprāt aizbraucu uz Alaukstu, Inesi, Alūksnes, arī Ķīšezers ir foršs. Protams, aizbraukt uz Alūksnes ezeru ir divreiz tālāk kā uz Alaukstu, bet, tā kā ezeri līdzīgi, labāk izvēlos to, kurš tuvāk.

– Radies iespaids, velcēšana ir nodarbe slinkākiem makšķerniekiem, sēdi laivā, lai motors to dzen, un gaidi, kad zivs uzķersies.
– Tas ir mānīgs priekšstats. Tiem, kuri ir kategoriski velcēšanas noliedzēji, saku, lai pamēģina pavelcēt un noķert. Tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Jebkura nodarbošanās jāmāk, arī velcēšana. Kaut makšķerēju visu savu apzinīgo mūžu, mans velcēšanas stāžs nav pārāk liels. Velcēt iemācījos pirms gadiem desmit, kad aizbraucu uz Volgu. Tur tā bija vienīgā iespēja noķert samu. Sākumā pusotru dienu nobraukāju pa tukšo un tad sāku interesēties, kas par vainu. Vietējie makšķernieki man atklāja velcēšanas noslēpumus, un uz Latviju atbraucu jau daudz gudrāks. Varēju jau noķert zivi Daugavā, Alūksnes ezerā, bet Burtniekā, kas krietni seklāks, sākumā bija grūti. Nācās atkal mācīties no jauna, jo šajā ezerā ir daudz nianšu. Tāpēc nav pamatots stereotips, ka velcēt viegli – sēdi laivā, lai vizulis pats ķer līdaku. Tā nenotiek, māneklis pats zivi nenoķer, tas jādara makšķerniekam. Pazīstu daudzus makšķerniekus, kuri ilgi mācījušies, lai velcējot tiktu pie loma.

– Kādi bijuši lielākie šīs vasaras lomi?

– Nekādi lieli monstri nav bijuši. Jūnija sākumā izvilkts 4,2 kg zandarts Ineša ezerā. Arī līdaka Burtniekā ap četriem kilogramiem. Man ir sajūta, ka Burtniekā lielo zivju paliek stipri mazāk, jo zvejotāji ar tīkliem ezeru iztīra. Patiesībā tur gaidāmas interesantas cīņas. Gribot aizliegt velcētājiem vilkt divus kātus, tikai ar vienu. Tajā pašā laikā grib aizliegt ņemt vairāk nekā trīs līdakas un trīs zandartus. Tad kāpēc pirmais aizliegums? Tas kļūst bezjēdzīgs, ja ir skaita limits. Ja ļautas tikai trīs zivis, lai ķer kaut ar pieciem kātiem.

– Pērn Līgatnē tavā vadībā sākās jauno makšķernieku skola. Tā turpinās?
– Vasarā paņēmām brīvlaiku, jo tad bērniem citas nodarbes. Tagad novada sporta svētkos pametām mērķī, bet tūlīt jau skoliņa darbību atsāks. Ceru, ka turpinās tie, kuri sāka, varbūt vēl kāds jaunais pievienosies. Speciāli meklēt neskriešu, mācīšu tos, kuri grib apgūt šīs iemaņas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
120

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
65

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
50

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi