Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Grāfs mūsdienu Cēsu pilī

Mairita Kaņepe
23:00
16.07.2017
5
Kakis Pilsdrupas 1

Kādu dienu viduslaiku pils pagrabos bija nolēmis ielavīties pilij nepiederošs kustonis. Ar godīgu tūristu, kas atbraucis uz Cēsīm, nopērk biļeti un apjūsmo iespaidīgās pilsdrupas, tam nebija nekāda sakara.

Pirmais šo nelūgto viesi pamanīja pils Grāfs un tik zibenīgi metās Ziemeļu torņa pagrabos pakaļ nelūgtajam viesim, ka taisni jābrīnās. Ko bija ieraudzījis kaķis – muzeja un tūrisma centra darbinieku iesaukts par Grāfu?

Ieva Kleine, tūristu apkalpošanas speciāliste, kura  redzējusi Grāfa pakaļdzīšanos “ciemiņa” aizdzīšanā no pilsdrupām,  spriež, ka nelūgtais viesis – mazs, ņiprs dzīvnieciņš – visdrīzāk bijis sesks. Ziemeļu tornī, kas atrodas tieši pie  estrādes, apmeklētājiem patiešām nav ļauts ieiet. Drošībai, jo torņa mūri vēl nav pietiekami nostiprināti.

Taču Grāfam, visticamāk, ir savi uzskati. Ne velti darbinieki  kaķim devuši šo vārdu. Runčuks pilnībā atbilst kaķa dabai. Cilvēki, kas strādā tūrisma kompleksā,  novērojumos par kaķi ir vienisprātis –   jūtas it kā viņš te būtu īstais saimnieks.  Grāfam dikti patīkot tūristi, sevišķi viņus sagaidīt, bet ar darbiniekiem dzīvnieciņš  uztur  neitrālas attiecības. Rokās kaķēns nedodas, arī nevienai cilvēka dotai komandai neklausa, kā jau kaķis. Jaunajā pilī iekšā nenāk ne ar biļeti, ne bez. Grāfs jauš, ka tajā ir citi noteikumi, ne tāda brīvība kā pilsdrupās. Grāfam patīk apgulties pilsdrupu  pagalmā pie apmeklētājiem uzceltā  centra sienas, kur tik jauki silda saules stari. Viņš pilnībā jūtas kā pilsdrupu teritorijas saimnieks – to vienā mutē saka darbinieki.  Taču esot dienas, kurās kaķa klātbūtni nejūt, ūsainīti nekur neredz, ja nu vienīgi gadās nejauši ieraudzīt pazibam runčuka  astes galiņu.

Taču  kaķim patīk, ja tūristi nāk aplūkot bronzā atveidoto Cēsu viduslaiku pils maketu. Tad Grāfs uzlec uz šī paaugstinājuma  un  pozē, lai  tūristi pils maketu fotoaparātos iemūžinātu arī viņu – saimnieku.   Lūk, arī izskaidrojums, kā kaķis ieguvis vārdu Grāfs. Darbinieki jauš, ka Grāfam, kurš principiāli ne no viena nepieņem ēdienu, ir savi saim­nieki, bet tur, ārā, aiz pils dārza. Kādā vārdā kaķi sauc saim­nieki, nav  zināms.

Toties ir zināms, ka Grāfs ir neatkarīgs un principiāls. Kaķa dēļ  tūrisma centra darbiniekiem nācies skaidroties ar kādu tūristi, kura metusies svešo kaķēnu glaudīt.  Pēc tam ārzemniece pārmetusi cēsniekiem kaķa neaudzinātību. Tūristes sūdzēšanās par to, ka kaķis metis ar ķepu un ieskrāpējis,  izraisījusi  nelielu diskusiju tūrisma centrā. Latvieši skaidrojuši, ka pie mums nav īsti pieņemts glaudīt svešus kaķus.  Latvijā mammas māca bērniem  svešus kaķus  neaiztikt. Par to, ka bērni paaugušies mammas teikto mēdz aizmirst, tagad liecina novērojumi, ka Grāfs it nemaz vairs nav laipnīgs pret skolēnu grupām. Kādu brīdi tās labprāt sagaidījis un arī pavadījis pa pilsdrupu apkaimi, bet tagad vairs ne.

Grāfu dienām var neredzēt, bet tad viņš atkal ir klāt, ar savu neatkarīgo dabu iepriecinot Cēsu Kultūras un Tūrisma centra darbiniekus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
6

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
44

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
358

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi