Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Esmu mājās – tur, kur ir vislabāk

Monika Sproģe
10:06
16.08.2017
21
Egita Zarina

Piebaldzēniete Egita Zariņa iepriekš darbojās kultūras jomā Raunas novadā, taču, kolīdz bija nolēmusi turpināt rakstīt projektus, darboties savā bioloģiskajā saimniecībā, vākt un fasēt tējas, nodarboties ar pirtslietām un galu galā paplašināt bišu saimniecību, bet ar pasākumu veidošanu un organizēšanu nodarboties līdztekus, piebaldzēni sāka viņu uzrunāt un vilināt uz kultūras nama pusi.

-Vai reģionos cilvēki apmeklē kultūras pasākumus, ir jēga censties?
-Ļoti grūti saprast sabiedrības vēlmes, jo acis un prāts žilbst no kultūras un izklaides pasākumu piedāvājuma visapkārt. Vienam patīk tas, otram pilnīgi kas cits. Cilvēki ikdienas ritenī ir paguruši un tāpēc pēdējā laikā vairāk pieprasa vieglāku un humoristisku žanru. Daudzi tieši tā arī saka – nedēļas nogalē gribu atslābt, nevis „lauzīt smadzenes” ar pārgudru mākslu. Esam ļoti dažādi ar dažādām vēlmēm.
-Kā izlīdzināt kultūras programmas piesātinājumu, lai visiem labi?
-Izsmalcinātās mākslas baudītāji zina, ko grib. Viņi negaida nekādus piedāvājumus. Sēžas mašīnā un brauc, konkrētu velmju vadīti. Stundas attālumā ir Vidzemes koncertzāle, Valmieras drāmas teātris, divu stundu attālumā Rīgas teātri, koncertzāle “Gors”. Un patiešām zinu, ka vietējie ļoti daudz apmeklē pasākumus ārpus novada.
-Tagad teju katrā apdzīvotajā vietā ir pilsētas, novada, pagasta svētki, festivāli un saieti – daži sūkstās, ka nav laika atpūsties.
-Pasākumi cits ar citu konkurē, bet cilvēku ir tik, cik ir! Tomēr svētki ir līdzīgi, atšķiras tikai piedāvātā programma. Mākslinieki aizelsušies vienas dienas laikā brauc no pilsētas uz pilsētu, no pasākuma uz nākamo, lai pagūtu visur uzstāties. Viņiem vasaras ir nevis noslogotas, bet pārslogotas.
Arī novada svētkus organizējot, nemitīgi māc bailes, ko darīšu, ja kāds pēkšņi kādu iemeslu dēļ atteiks. Katra vieta, katra pilsēta vai novads ar savu piedāvāto programmu grib būt īpašs. Arī tirgotāji saka to pašu – katrai nedēļas nogalei četri pieci piedāvājumi, kur tirgoties.
-Vai zaļumballes vēl iecienītas?
-Par zaļumballēm sākumā biju mazliet nobažījusies. Īsti nesapratu, ko un kā darīt, jo šķita, ka šī tradīcija sākusi iet mazumā, bet pēc šīs vasaras varu teikt, ka tā tomēr nav. Lai arī laika apstākļi nav lutinājuši, zaļumballes vismaz Jaunpiebalgas estrādē ir labi apmeklētas. Prieks, ka ballētāji pie mums brauc arī no blakus novadiem.
-Par ko ir lielum lielais gandarījums?
-Gandarījums ir tad, cilvēkos redzu patiesu prieku un saviļņojumu. Pēc pasākumiem, protams, esmu nogurusi, bet tad mani atkal spārno daudzie labie vārdi. Šī pozitīvo sajūtu apmaiņa ir ļoti būtiska! Arī pati vienmēr cenšos izcelt pozitīvo, pateikties, uzslavēt, iedvesmot. Jo, kā zinām, labais vairo labo! Un smaidoši, priecīgi cilvēki izgaismo ikdienu.
-Kā ar naudu, ko kādreiz kultūras jomai tik dāsni atvēlēja? Tagad, cik zinu, pagastos katrs grasis ar stangām jāizvelk.
-Nu, mums dome ir ļoti labvēlīga pret kultūru. Arī kolektīvs, ar ko nākas sadarboties, ir ļoti labs un pretimnākošs. Drīzāk pati esmu tā, kas skatās pakaļ katram grasim. Jūtos atbildīga par šo naudu, par to, kā un cik lietderīgi tā tiek tērēta.
-Kur smeļaties idejas un iedvesmu?
-Sēžot darbā pie datora, prātā nenāk neviena radoša ideja! Tur lieliski varu darīt formālās dokumentu lietas, bet idejas tur nerodas! Idejas atceļo dažādos, pavisam neiedomājamos veidos. Daudzkārt atnāk naktī. Tad ceļos augšā un pierakstu, jo bail, ka no rīta vairs neatcerēšos.
Vairākas idejas atnākušas, ravējot dārzu, tad nometu kapli un skrienu pierakstīt, pēc tam, ejot atpakaļ uz dārzu, meklēju kapli, jo neatceros, kur to ātrumā nometu.
Idejas ir nākušas brīžos, kad esmu pie savām bitēm. It kā viss mierīgi, harmoniski, bites zuzina, vēroju to darbību, un pēkšņi ideja! Pēc tam tik secinu, ka stropam vāks palicis vaļā, jo ideja jau mani saķērusi. Bites vispār ir mana lielā dzīves skola. Jāsakoncentrē sevī daudz miera un harmonijas, lai ietu pie bitēm. Šiem kukainīšiem nemiers nepatīk. Viņas uzreiz to jūt. Bišu dzīvē viss notiek apbrīnojami harmoniski.
Bet iedvesmu? Spēku? Šo jautājumu pati sev daudzkārt esmu uzdevusi. Nāku no stipras dzimtas, kura jau vairākiem simtiem gadu spēcīgi iesakņojusies Piebalgas mālainajā zemē. Stipri un pamatīgi.
Esmu ļoti pateicīga savējiem, ka manī ieliktas daudz pamatīgas, spēcīgas vērtības. No visām lielākā vērtība ir patiesās jūtas pret dzimto pusi, savu Piebalgu. Vienmēr esmu lepojusies ar Piebalgu un piebaldzēniem, gribas, lai viņi braši turas! Man šī vieta šķiet īpaša Dieva pasaulītē.
Mājās meitas, protams zina un jūt, cik sevi ieguldu tajās lietās, ko daru. Un pirms katra pasākuma pienāk īsziņas: ”Mammu neuztraucies! Tev viss izdosies!”
Man nav svarīga ne karjera, ne sasniegumi, ne kādi citi sabiedrības novērtējumi. Vislielāko gandarījumu dod tas laiks, kurā sevi esmu ieguldījusi un, jāsaka, pat ziedojusi bērniem. Man nekad nebūs jānožēlo, ka bērniem esmu veltījusi par maz laika. Tāpēc viņu sūtītās īsziņas n man ir tik būtiskas!
-Vai varat atļauties greznību un mēnesi paņemt atvaļinājumu?
-Droši vien varētu gan. Nu, tā teorētiski. Bet ko es darītu? Dīdītos un prātotu pasākumus uz priekšu. Domātu, ko interesantu uz Piebalgu varētu atdabūt rudens pusē, ko Ziemassvētkos. Nemāku atslābināties. Ja ko daru, tad daru ar pilnu atdevi.
-Ja mestu visu pie malas, ko vēlētos darīt?
-Pašlaik ir tā, ka visas manas lietas, uz kurām gadiem mērķtiecīgi esmu gājusi, stāv malā un pacietīgi gaida. Nekad neesmu domājusi, kur strādāšu, kur darbu dabūšu. Vienmēr bijusi pilna galva ar idejām, ko darīt un kā nopelnīt. Man šī neatkarība ļoti patīk.
Pagalmā, apmetot ikvakara līkumu, pasakos savām bitēm, daudzajām puķu dobēm, dārzam, pirtij, ka tik uzticīgi mani saprot. Bet vienu zinu skaidri, kad idejas un enerģija kultūras jomā izsīks, nemelošu ne sev, ne citiem. Pateikšu – piedodiet, mani mīļie, bet ideju kanāli ir ciet! Muļļāties nav jēgas…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
41

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
113

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
340

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi