Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Enerģētiskās koksnes avoti Latvijā nav izsmelti

Kristaps Jēkabsons
08:47
30.09.2022
12
Kristaps Jekabsons Zlm 1 1 2

Gan meža nozarē, gan ārpus tās pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par koksnes izmantošanu Latvijas energoneatkarības veicināšanai. Viens no aktuālākajiem jautājumiem – vai Latvija spēj sevi nodrošināt ar siltumu, izmantojot atjaunojamos meža resursus? Temats par ilgtspējīgu un efektīvu meža resursu izmantošanu nozares speciālistu un zinātnieku aprindās tiek cilāts sen. Globālā energoresursu sadārdzināšanās un dažādu vietēju interešu krustošanās padara to īpaši aktuālu.

Viens no notikumiem, kas diskusijā ir iesaistījis plašāku sabiedrību, ir valdības lēmums ļaut cirst mazāka diametra kokus, lai ar nepieciešamajiem šķeldas resursiem nodrošinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. Jāatgādina, ka patlaban nav ļauts importēt koksni no Krievijas un Baltkrievijas, kas mazina koksnes resursu pieejamību Latvijā.1 Turklāt enerģētikas krīze sekmē koksnes eksportu. Rezultātā izskan bažas par koksnes granulu pieejamību valstī. Atbildīgās ministrijas priekšlikums jau ir izsaucis asu vides aizsardzības organizāciju un aktīvistu pretreakciju, izskanējuši arī aicinājumi neļaut eksportēt šķeldu uz ārvalstīm (kam ir zināms loģisks pamats).

Ir vērts paskatīties uz problēmu arī no citas puses. Vispirms jāpaskaidro, ka malku, šķeldu, briketes, granulas un citus koksnes produktus dēvē par enerģētisko koksni, kam ir stabils un augošs pieprasījums gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Pie mums to galvenokārt izmanto kā siltuma avotu, taču patērē arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā veikta virkne zinātnisko pētījumu par enerģētiskās koksnes potenciālu. To rezultāti gan ir atšķirīgi. Apkopojot iepriekš paveikto, vēl 2008. gadā Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki lēsa, ka enerģētiskās koksnes potenciāls Latvijā pēc dažādiem aprēķiniem svārstās no 13,5 līdz 30 TWh gadā. Salīdzinājumam – Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā ir aptuveni 10–12 TWh gadā.2 Tāpēc var apgalvot, ka enerģētiskās koksnes izmantošana spētu kompensēt dabas gāzes patēriņu valstī.

Līdztekus izmaiņām koksnes ciršanas apmēros pastāv arī citas iespējas palielināt enerģētikā izmantojamās koksnes ieguvi. Viens no virzieniem ir arvien efektīvāka ciršanas atlieku izmantošana.Veicot meža kopšanas cirtes, vēl joprojām mežā paliek un satrūd liels apjoms nelikvīdās koksnes, kuru varētu savākt un pārstrādāt kurināmajā šķeldā. Tāpat Latvijā maz zināma ir koku celmu izmantošana, kas Ziemeļvalstīs ir ierasta pieeja. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku aplēses liecina, ka celmi kailcirtēs optimālos apstākļos var dot līdz pat 100 cieškubikmetriem enerģētiskās koksnes no viena kailcirtē nocirstā meža hektāra. Ir aprēķināts, ka koku stumbri vidēji dod 55% no kopējā koksnes apjoma, vainags – 25%, bet celmi un saknes – līdz 20%, kas viennozīmīgi ir vērā ņemams apjoms.3 Viens no iemesliem, kāpēc celmi līdz šim netiek plaši izmantoti, ir ekonomiskais faktors – to izvilkšanai un pārstrādei nepieciešama atbilstoša tehnika. Taču, koksnei kļūstot dārgākai, celmu izmantošana var kļūt rentabla. Saskaņā ar LLU Meža fakultātes pētnieku datiem, izmantojot celmus kā kurināmo katlumājās, varētu aizstāt 16,3% no koksnes patēriņa.4

Otrs virziens ir enerģētiskās koksnes audzēšana neizmantotajās lauksaimniecības zemēs. Tiek lēsts, ka Latvijā ir aptuveni pusmiljons hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes, kura varētu būtu noderīga ātraudzīgo koku un krūmu sugu plantācijām. Ātraudzīgo kokaugu stādījumi tiek audzēti gandrīz visās Eiropas valstīs. Plašāk izmantotās kokaugu sugas ir papeles, apšu hibrīdi un kārkli. Latvijas apstākļiem vairāk piemērotas vairākas sugas, tostarp kārkli, apses, baltalkšņi. LLU Meža fakultātes pētījumi rāda: izmantojot visas potenciāli pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ātraudzīgo kokaugu stādījumu audzēšanai, lielāko koksnes šķeldu apjomu varētu iegūt, audzējot intensīvi apsaimniekotus kārklu stādījumus. Vidējais viena gada laikā izaudzētais šķeldas apjoms šajās platībās būtu 8843 tūkst. beramkubu, kas veidotu 116% no visas patērētās kurināmās šķeldas Latvijā 2018. gadā. Izsakot saražoto koksnes šķeldas apjomu siltumenerģijā, tiktu iegūtas 7075 GWh, kas būtu 89% no visas saražotās siltumenerģijas Latvijā 2019. gadā. Šie aprēķini, protams, ir teorētiski, taču apliecina virziena perspektīvas.5

Varam secināt, ka Latvija spēj sevi nodrošināt ar koksnes biomasu, lai aizstātu fosilo kurināmo siltumapgādē. Lai to panāktu, domāšana jāmaina arī meža nozarei, ieviešot enerģētiskās koksnes iegūšanai mazāk ierastus veidus, tostarp celmu izmantošanu un ātraudzīgo kokaugu stādījumus. Ne mazāk svarīga ir arī katra meža īpašnieka izpratne par īpašuma maksimāli saimniecisku un atbildīgu izmantošanu un sabiedrības izglītošana par Latvijas meža nozares lomu arī valsts energoneatkarības un kopējās labklājības veicināšanā.

1 Zemkopības ministrija. (2022). Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai. Pieejams: https://ej.uz/4pfe
2 Blumberga, D., Blumberga, A., & Dzene, I. (2010). Latvijas enerģētikas sektora attīstības modelēšana. Energoresursu reģionālā pieejamība. RTU Zinātniskie Raksti, 1, 43–48. Pieejams: https://ej.uz/pwzg
3 Lazdiņa, D. (2008). Pārskats par meža attīstības fonda atbalstīto pētījumu. Enerģētiskās koksnes sagatavošana no celmiem un daudzgadīgo enerģētisko augu plantācijās – tehnoloģijas un darba organizācija. LVMI Silava. Pieejams: https://ej.uz/neqx
4 Zimelis, A. (2020). Skuju koku celmu ieguves un transportēšanas tehnoloģisks risinājums [Latvijas Lauksaimniecības universitāte un LVMI Silava]. Pieejams: https://ej.uz/pbmu
5 Makovskis, K. (2021). Ātraudzīgo kokaugu izvērtējums koksnes biomasas ražošanai neizmantotās lauksaimniecības zemēs Latvijā [Latvijas Lauksamniecības universitāte un LVMI Silava]. Pieejams: https://ej.uz/7inn

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
113

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
64

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
50

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi