Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Dzeramnaudas tradīcijas pasaulē

Jānis Gabrāns
23:00
14.08.2015
10

Ceļojot uz kādu valsti, tur izmantojam dažādus pakalpojumus, visbiežāk – sabiedriskās ēdināšanas. Pēc maltītes un rēķina samaksāšanas pieņemts atstāt arī dzeramnaudu. Latvijā labais tonis paredz atstāt aptuveni 10 procentus no rēķina summas. Pie nosacījuma, ja apkalpošana, ēdiens un dzēriens bijis līmenī. Protams, dzirdēti dažādi pretargumenti, sākot ar to, ka ēdienu gatavoja pavārs, kāpēc dzeramnauda jāatstāj viesmīlim.

Dzeramnaudas atstāšana ierasta visā pasaulē. Ne tikai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet arī apkalpotājiem viesnīcās, taksometru šoferiem un citiem. Ir valstis, kur tās neatstāšanu uzskata par apvainojumu, bet var būt arī gluži pretēja reakcija, kad apvaino tās atstāšana.

Palūkosim, cik lielas dzeramnaudas ierasts atstāt dažādās valstīs. Kā zināms, austrumi ir smalka lieta, un, piemēram, Ķīnas un Japānas viesnīcās dzeramnauda var tikt uzskatīta pat par apvainojumu, taču situācija mainās, un arvien vairāk arī Ķīnas tūrisma centros pieņem dzeramnaudu līdz 10 procentiem. Japānā par labu servisu ierasts pateikties ar kādu dāvaniņu vai nelielu naudas summu. Taizemes restorānos dzeramnaudā jāatstāj vismaz 10 procenti, mazāka dzeramnauda tiek uzskatīta par apvainojumu.

Daudzi joprojām brauc uz Ēģipti, tur, tāpat kā vairumā Ziemeļāfrikas valstu, dzeramnaudā jāatstāj maksimums 10 procenti. Taksometra cena tiek noapaļota, istabenēm un citiem no apkalpojošā personāla pietiks ar vienu eiro.

Par dzeramnaudas lielumu, tradīcijām var izlasīt dažādos ceļvežos, un bija interesanti izlasīt plašu apskatu par šo sistēmu Amerikā. Sapratu, ka tur jāmaksā gandrīz katram, kas tavā labā kaut ko izdarījis. Dzeramnaudu apjoms tajā okeāna pusē lielāks nekā šaipus. Īsā versija vēsta, ka ASV un Kanādā dzeramnaudai jābūt vismaz 15 – 20 procentiem. Apkalpotājam viesnīcā jāatstāj viens vai divi dolāri par koferi, istabenei tikpat daudz katru dienu. Taksometrā – 15 procenti.

Eiropā dzeramnaudas apjoms ir robežās no 10 līdz 15 procentiem. Grieķijā restorānos tiek atstāti vismaz 10 procenti, krogos un bāros vismaz eiro. Istabenei nepieciešams atstāt simbolisku dzeramnaudu, taksometros cenu noapaļo uz augšu.

Francijā restorānos un kafejnīcās atstāj 10-15 procentus, viesnīcās par apkalpošanu tā nav obligāta, taksometrā – 10 procenti no brauciena cenas.

Austrijā restorānos un taksometros dzeramnaudā var palūgt līdz 15 procentiem. Viesnīcas sulainim jāatstāj vismaz eiro par čemodānu, istabenei pāris eiro par dienu.

Lielbritānijā un Īrijā dzeramnaudā jāatstāj līdz 15 procentiem no rēķina. Ja rēķinam pievienota “maksa par servisu”, dzeramnaudas apjoms var būt arī zemāks. Dzeramnaudu atstāj arī klubos un bāros, bet taksometrā – atstāj samaksu par degvielu.

Arī Spānijā un Portugālē paredzēts atstāt vismaz 15 procentu. Sīknaudas atstāšana tiek uzskatīta par rupjību.

Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā un Somijā – maksa par servisu ir iekļauta rēķinā, taču to var noapaļot uz augšu. Ja serviss ļoti apmierinošs, vēlams pievienot piecus procentus. Zviedrijā 10 procentu dzeramnauda tiek uzskatīta par pieņemamu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
1

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
123

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
66

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi