Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Darīt var daudz, bet nav obligāti

Jānis Gabrāns
17:02
02.11.2020
11
Zvanu Klintis 1

“Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā,” atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī “vides speciāliste”.

30 gadu plāns

Tā kā zaļā politika gūst arvien lielāku ievērību un Eiropa līdz 2050. gadam vēlas kļūt par pirmo oglekļa emisiju ziņā neitrālo kontinentu, ir skaidrs, ka arī mūsu pašvaldībās vides jautājumi ieņems arvien nozīmīgāku vietu, skaidro Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone.
FOTO: no I.Ādamsones personīgā arhīva

“Likums par pašvaldībām dabas aizsardzībā patiesībā neliek darīt neko. Tā nav noteikta par pašvaldības autonomu funkciju, tāpēc, izvēloties speciālistus, pašvaldībā nav obligāts speciālists vides aizsardzības jautājumos. Savukārt “Likumā par vides aizsardzību” gan pašvaldībām ir noteikts ļoti daudz. Piedevām vēl daudzi Ministru kabineta noteikumi nosaka, kas pašvaldībām jādara,” stāsta I. Ādamsone.

Ir pašvaldības, kurās štatu sarakstā ir vides speciālisti, piemēram, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, bet Liepājas domē ir pat vesela Vides nodaļa. Valmieras pilsētā ir sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā, kas informē sabiedrību, jo pašvaldībai arī šajā jautājumā jāstrādā ar iedzīvotājiem.

Tātad viss atkarīgs no katras pašvaldības vēlmēm, jo darāmā ir daudz, bet likums to nenosaka par obligātu. Taču zinot, ka zaļā politika gūst arvien lielāku ievērību, ka Eiropa līdz 2050. gadam vēlas kļūt par pirmo oglekļa emisiju ziņā neitrālo kontinentu, ir skaidrs, ka arī pašvaldībās šie jautājumi ieņems arvien nozīmīgāku vietu.

I. Ādamsone stāsta, ka arī investīciju piesaistes iespējas vides projektiem ir plašas: “Vides aizsardzības fonds ar katru gadu palielina finansējumu, lai varētu attīstīt dabas aizsardzības projektus, veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu, sniegt informāciju par dabas aizsardzību, dabas pieejamību, resursu taupīšanu. Ir tikai jāgrib to darīt un jāpiesakās šiem projektiem.”

No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir iespējams piesaistīt finansējumu. Tā Cēsis, sadarbojoties ar kaimiņiem, Pārgaujas novadu, ierīkoja dabas takas, objektu, kas atrodas uz novadu robežas. “Arī te bija izvēle, pašvaldības varēja darīt, varēja arī nedarīt. Tā bija mūsu iniciatīva, un tika izveidotas dabas takas. Projekta galvenais mērķis bija antropogēnās slodzes samazināšana, proti, lai cilvēki iet pa takām, nevis tur, kur nevajadzētu iet,” neslēpj pašvaldības pārstāve.

Jāparedz nauda

Jāpiebilst, ka vides projektu realizēšana atkarīga ne tikai no pašvaldības vēlmes un tā, ir vai nav atbilstošs speciālists, bet arī no finansiālajām iespējām, jo gandrīz katrs projekts, kam piesaistīta fondu nauda, prasa līdzfinansējumu.

I. Ādamsone norāda, ka vēl viens instruments, kā rūpēties par vidi, ir teritorijas plānojums. Tajā var iekļaut teritorijas ar īpašiem nosacījumiem, arī dabas aizsargājamās teritorijas, un paredzēt, kas jādara šajās īpašajās teritorijās, lai tās saglabātu. Tad ikvienam, kura īpašumā šī dabas aizsargājamā teritorija atrodas, ir pienākums rūpēties par to, neatkarīgi, vai tā ir pašvaldība, privātpersona vai juridiska persona, visiem ir pienākums gādāt, lai dabas daudzveidība konkrētajā teritorijā tiktu saglabāta.

Taču ar vides un dabas saglabāšanas tematiku ir saistīti arī daudzi citi projekti, ko īsteno pašvaldības, ne tikai tie, kuros konkrēti norādītas šīs tēmas, robežu novilkt ir praktiski neiespējami. Piemēram, daudzās pašvaldībās īstenotie ūdenssaimniecības projekti arī saistīti ar vides tēmu, it īpaši, ja tiek rekonstruētas attīrīšanas iekārtas. Arī energoefektivitātes projekti, īpaši jau ēku siltināšana, vistiešākā mērā saistīti ar vides saglabāšanu, jo mazina CO² izmešus.

Stāstot par Cēsīs realizētajiem vides projektiem, I. Ādamsone izceļ pērn noslēgto “LIFE Viva Grass”, kas ilga piecus gadus: “Tas bija izteikts dabas projekts. Šobrīd Latvijā ir ļoti maz dabisko zālāju, tāpēc neizmantotas vai degradētas lauku teritorijas varētu atjaunot un tajās ierīkot zālājus. Projekta gaitā Cēsu novadā atjaunojām piecas teritorijas Vaives pagastā.”

Būt par saikni

“Vēl šajā projektā tika radīts plānošanas rīks, kurā pēc seniem augšņu izpētes kartējumiem, kas tika digitalizēti, var uzzināt, kāda lauksaimnieciskā darbība teritorijā ieteicama. Šīs kartes rāda, ka, piemēram, Vidzemē un arī Cēsu pusē augsnes vairāk piemērotas lopkopībai, ganībām. Piemēram, cilvēks iegādājies zemi Vaives pagastā, plāno stādīt un audzēt krūmmellenes, bet, iepazīstot kartējumu, saprot, ka tas nav ekonomiski izdevīgi, un varbūt vērts pievērsties citai nozarei, teiksim, aitu vai liellopu audzēšanai. Vēl bijuši daži mazi projekti pilsētas teritorijā, kur esam atjaunojuši dabiskās pļavas,” skaidro I. Ādamsone.

Vides jautājumos svarīgi iesaistīt arī sabiedrību, un viena no šādām iniciatīvām bija tā sauktais Gaujas projekts, kurš tika īstenots ar Vides aizsardzības fonda finansējumu un kurā iedzīvotāji varēja iepazīties ar pašvaldības redzējumu uz šo teritoriju, izteikt savus viedokļus.

Vides projektos iesaistās arī Dabas aizsardzības pārvalde, un I. Ādamsone norāda, ka tieši pašvaldībai vajadzētu būt saiknei starp Dabas aizsardzības pārvaldi un privātīpašnieku, lai varētu nonākt pie kopsaucēja, kas apmierina visas puses.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
11

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
133

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
75

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi