Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Darboties kopā un domāt vienā virzienā

Iveta Rozentāle
09:52
17.04.2020
12
Daudzbernu Gimene Andris Baiba 2 1

Andra un Baibas Ruču ģimenē aug trīs bērni: Jānis (8 gadi), Zane (6 gadi) un Pēteris (5 gadi). Mamma Baiba dienē Nacionālajos bruņotajos
spēkos un mēro ceļu uz dienestu Rīgā, bet tētis Andris ir zemnieku saimniecības “Pekas” īpašnieks, nodarbojas ar bioloģisko biškopību, kā arī apsaimnieko ģimenes māju Priekuļos.

Pateicoties Andra zināšanām, viņš arī konsultē uzņēmumus ķīmijas jautājumos.
Bērni dzimuši ar gada un septiņu mēnešu starpību, mamma Baiba atzīst, ka laiks, kad būts tikai ar vienu vai diviem bērniem, ir bijis ļoti īss, pierasts, ka bērni ir tieši trīs. Arī bērniem vienmēr bijusi sajūta, ka viņi ir trīs. Andris teic, ka daudzbērnu ģimeņu lielākais izaicinājums ir sadalīt laiku visiem bērniem, lai kāds nejustos piemirsts, savukārt bērniem vairāk attīstās komandas prasmes, jo no mazotnes jāatrod dialogs, jāsadarbojas. Baiba arī piebilst, ka ir svarīgi, lai ģimenē viens otru atbalsta: “Svarīgi, lai domājam vienā virzienā. Man ar vīru ļoti veicies. Esmu strauja pēc dabas, man ir daudz “ātro ideju”. Viņš visas atbalsta.” Andris piebilst: “Ģime­ni redzu kā mazu komandu, kas cīnās kopā. Mūsu gadījumā paliela komanda, kurai patīk pavadīt laiku kopā, atbalstīt citam citu.”

Priekuļi ar pilsētas un lauku auru

Baiba ir no Taurenes, viņai patīk lauki, un ģimenes dzīve tika uzsākta tieši tur. Tomēr viņa atzīst, ka diemžēl Latvijas laukos līdz ar skolu likvidēšanu un dzīves daudzveidības apsīkumu nav iespējas nodrošināt bērniem plašas ārpusskolas aktivitātes. Arī Andris teic: “Bērniem augot, sapratām, ka vēlamies viņiem piedāvāt dažādas iespējas pilnveidoties, bet Taurenē tas nebija pieejams. Kad sievai beigām tuvojās jaunākā bērna kopšanas atvaļinājums, sapratām ka izvadāt bērnus no Taurenes uz pulciņiem būs sarežģīti, jo pats strādāju Cēsīs. Izlēmām par labu Priekuļiem, kur tukšs bija mammas dzīvoklis, viņa dzīvo Lielbritānijā. Tā pārcēlāmies. Priekuļi ir kolosāla vieta, kur dzīvot ģimenei, šeit jūtama gan pilsētas, gan lauku aura. Ir meži, neskarta daba, un tajā pašā laikā ir bibliotēka, baseins, skola, stadions, mākslas skola.” Baiba piebilst: “Priekuļos ir pieejams viss, ko bērni var vēlēties, bet tas, kā šeit nav, pieejams Cēsīs. Priekuļos ir lieliskākais bērnudārzs “Mežmaliņa”, bērni pirms valstī noteiktajiem ierobežojumiem apmeklēja tautu deju kolektīvu, kā arī treniņus baseinā. Savukārt Cēsīs puiši apgūst brīvo cīņu, meita zīmēšanu bērnu un jauniešu centrā.” Baibai vienīgi ir žēl, ka pat Cēsīs nav šaha pulciņa: “Vīrs ir šahists, šahs mūsu ģimenē ir svēta lieta.” Andris uzsver: “Šī spēle attīsta domāšanu, plānošanu un taktiku, tāpēc arī bērniem mācu šahu. Visi jau prot figūru gājienus, abi puikas turnīros jau izcīnījuši medaļas.”

Sapnis par lielu ģimeni

Baiba teic, ka vienmēr vēlējusies lielu ģimeni: “Laikam tāpēc, ka esmu augusi viena, brāļu, māsu nebija, dzīvoju viensētā, nebija iespējas iziet pagalmā ar kaimiņu bērniem. Mūsu ģimenē bērniņi apzināti ir plānoti ar mazu vecuma starpību, lai visiem kopā būtu interesanti, kā arī mums, vecākiem, būtu vieglāk.” Arī Andris atzīst: “Tā viens dzīves nogrieznis tiek pavadīts ar maziem bērniem, praktiskā ziņā arī vecākiem ir vieglāk. Bet dzīve rādīs, iespējams, kad bērni paaugsies, varbūt gribēsim vēl kādu atvasi.” Baiba gan novērojusi, ja ģimenē ir trīs bērni, viņi spēlējoties dalās pāros, tā viens visu laiku ir atstumtais: “Tāpēc pat šķiet, ka labāk būtu, ja ģimenē būtu vai nu divi, vai četri bērni.”

Protams, daudzbērnu ģimenes ritms ir dinamisks. “Šobrīd, kad visi bērni vēl nav patstāvīgi, ir nemitīga laika plānošana: kurš kuru izņem no bērnudārza, kad un kur vedīs, kurš gatavos vakariņas, kurš ies uz sapulcēm, kurš galu galā strādās mazāk,” saka Baiba un uzsver, ka bērni paši izvēlas, kādos pulciņos grib darboties, kādas nodarbības apmeklēt, tomēr, kas uzsākts, jāiztur līdz mācību gada beigām. “Nodarbī­bas bez īpaša iemesla nekavējam, nav – gribu, negribu. Tas piespiež arī pašus neslinkot un vienmēr atrast veidus, kā bērnus nogādāt tur, kur tiem jābūt, lai arī, atzīšu, tas ne vienmēr bijis viegli.”

Andris uzskata, ka ģimenes ar bērniem, tajā skaitā arī daudzbērnu ģimenes, valsts līmenī varētu atbalstīt vairāk, taču viņš kā kuplas ģimenes tēvs jūtas labi: “Skatāmies un priecājamies, kā aug mūsu atvases. Katrs bērns ir atšķirīgs.” Arī Baiba atzīst: “Aizvien brīnos, kā ar vienādu audzināšanas metodi vienā ģimenē bērni var būt tik dažādi. Jānis ir vienpatis – mierīgs un kluss, aizraujas ar lasīšanu un savā vecumā ir īsts gudrinieks. Pēteris ir “vēsais”, aktīvais un komunikablais. Zane ir ģimenes kopā turētāja, par visiem parūpējas, katru aizstāv, katru apčubina un pamāca, kā arī ir viltīga koķete, kas jebkuru situāciju pavērsīs sev par labu un mācēs “paplikšķināt” actiņas, lai iegūtu vēlamo.”

Pienākumu sadale

Tā kā Baiba darba dienās strādā Rīgā, ikdienā ar bērniem vairāk nodarbojas Andris, palīdz viņiem arī izmācīties: “Tomēr ikdienā ar pienākumiem maināmies, nav strikti noteikts, ko kurš dara.” Savukārt arī bērniem ir savi pienākumi palīdzēt mājas darbos. Baiba novērojusi: “Ja darām kopā, arī bērniem ir interese.”

Baiba arī uzsver, ka viņi bērnus cenšas audzināt patstāvīgus. Jānis mācās Cēsu 2.pamatskolā. Kopš skolas gaitu sākšanas vecāki mācīja viņam pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas arī labi izdevies. Aizbraukt uz skolu, braukt no skolas uz pulciņiem, pēc tam mājā viņš ir apguvis lieliski. “Ir liels atspaids, ka Jānis pazīst pulksteni, māk laikā nokļūt tur, kur nepieciešams. Tas arī viņam ir liels ieguvums – mācīties risināt sadzīviskas problēmas, piemēram, ja nokavēts autobuss, pazaudēts maks vai sporta soma. Domāju, ir svarīgi uzticēties bērnam un ļaut pašam ar to tikt galā, ne vienmēr būt blakus.”

Aktīva un draudzīga ģimene

Baiba teic, ka abi ar vīru uzskata: “Ir svarīgi visu darīt kopā ar bērnu, lai iedotu dzīvei nepieciešamās prasmes. Mēs esam aktīvi, paši esam sportiski, iesaistām arī bērnus, braucam ar riteņiem, skrienam, spēlējam futbolu, regulāri ejam pārgājienos. Bērni iecienījuši galda spēles. Svētdienu pankūku rīti, ikvakara pasaciņas un mīļošanās – tas nekur nepazūd, arī bērniem paaugoties.” Arī Andris piebalso: “Piedalāmies dažādos konkursos, piemēram, platformā miksike – galvā rēķināšana, Zvaigznes ABC lasīšanas un citos, sporta pasākumos, kultūras pasākumos.” Ģimene pieradusi arī reizi gadā doties uz ārzemēm. Andris stāsta: “Pagājušo gadu bijām Maljorkā. Lai bērniem un pašiem paplašinās redzējums, taču ļoti novērtējam arī to, kas ir Latvijā.”

Andris uzsver, ka svarīgākās ģimenes vērtības ir jēgpilni pavadīts laiks, cieņa un atbalsts: “Bērni mums ir mainījuši skatījumu uz dzīvi, likuši noteikt prioritātes. Daudz lielāku gandarījumu dod bērnu sasniegumi, nevis finansiālais stāvoklis.” Domājot par ģimeni, Baiba teic: “Ceru, ka tad, kad bērni izaugs, viņiem būs sajūta, ka bijām visi kopā, ka augām kā stipra un draudzīga ģimene. Man gribētos, lai bērni izaug laimīgi un veiksmīgi. Tas būtu vislabākais pierādījums, ka ar vīru visu esam darījuši pareizi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
6

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
124

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi