Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Darboties jebkuros apstākļos

Jānis Gabrāns
04:58
27.12.2021
3
Zagaroska 2

Viens no Cēsu magnētiem ir Vidzemes koncert­zālē­“Cēsis” ar plašo, daudzpusīgo un kvalitatīvo piedāvājumu. Protams, pēdējie divi gadi bijuši izaicinājumu pilni, cenšoties pielāgoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem.

Par šo laiku un nākotnes redzējumu uz sarunu aicināju koncertzāles māksliniecisko vadītāju Inesi Zagorsku.

– Kādi koncertzālei bijuši šie divi gadi?
– Sajūtas ir ļoti dažādas. 2020.gadā publikai bijām atvērti septiņus mēnešus, šogad – tikai piecus. Tātad no 24 mēnešiem koncertzāle atvērta apmeklētājiem bijusi 12 mēnešus. Lielo ierobežojumu periods bijis pārāk ilgs, tas pilnīgi noteikti atstājis nospiedumus. Gan negatīvos, gan tomēr arī pozitīvos.

– Darbībā bijušas ļoti lielas pauzes.
– Jā, bet tās nav bijušas tukšuma pauzes, tās bijušas ļoti radošas un darbīgas. Pirmkārt, nemitīgi notiek pasākumu, koncertu pārcelšana, pārplānošana, līgumu pārslēgšana. Bijis jāiemācās ļoti ātri reaģēt uz ierobežojumiem, uz kultūras slēgšanu un atvēršanu. Otrkārt, domājām par jauniem piedāvājumiem.

Kultūras projekti tiek gatavoti ļoti ilgi. To vispirms sagatavo mākslinieki, tad koncertu izziņo publikai, laikus sākas biļešu tirdz­niecība, parasti kādu pusgadu iepriekš. Tagad ir situācijas, kad koncerts jāpārdod divās nedēļās. Mainījusies arī biļešu pirk­šanas tendence, cilvēki to dara pēdējās divās nedēļās pirms pasākuma. Šī brīža pieredze iemācījusi, ka tālu nevar prognozēt, jo nav zināms, kā attīstās epidemioloģiskā situācija, vai koncertzāles atkal netiks slēgtas.

Gribu vislielāko paldies teikt mūsu skatītājiem, kuri apmeklē koncertus Cēsīs, jo redzam, ka viņus neesam pazaudējuši, ka viņi palikuši mums uzticīgi. Pēdējās nedēļas rāda, ka atkal varam izpārdot zāli, tiesa gan, ar skatītāju ierobežotu skaitu, bet tas vieš cerību nākotnē.

– Tiek runāts par pandēmijas ietekmi uz kultūras baudīšanu, ka cilvēki būs atraduši no tā, tik daudz vairs koncertus neapmeklēs, arī turpmāk būs gatavi to baudīt attālināti.
– Redzam, ka mūsu skatītājs grib tikšanos klātienē. Jā, kad pandēmija sākās, tika radīts ļoti daudz tiešsaistes koncertu vai tie tika translēti ierakstā. Tajā brīdī pēc tā tiešām bija pieprasījums, taču, pandēmijai turpinoties, šī interese arvien mazinājās. Cilvē­kiem jau darbs bija pie datora ekrāna un baudīt kultūru caur ekrānu īsti negribējās. Ekrāns cilvēkus nogurdina, viņi meklē iespēju tikt no tā prom, meklē iespēju pēc dzīva koncerta, pēc klātbūtnes.

– Tagad skatītāju zālē valda īpaši pacilāta noskaņa jau no tā, ka iespējams atkal nākt uz pasākumu?
– Jā, tagad tas, ka koncerts notiek, ir svētki. Gan mums kā rīkotājiem, gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Tas gandarījums, tā prieka un laimes sajūta, ka esi klātienes koncertā, ir dubultojusies. Pēdējais klātienes koncerts pirms “lokdauna” bija “Draugi – Andre­jam Žagaram”, izcils koncerts ar izciliem operas solistiem, tagad pēc pārtraukuma atsākām ar Egīla Siliņa jubilejas koncertu, uz kuru arī visas biļetes bija izpirktas.

– Koncertzālei jau septiņi gadi. Šķiet, gados izdevies sevi pieteikt Latvijas kultūras piedāvājumā.
– Tas bijis nemitīgs process. Pirmais darbs bija iegūt klausītāju, apmeklētāju uzticību, veidot, stiprināt Cēsu koncertzāles zīmolu. Domāju, tas izdevies.

Pirmais solis bija strādāt    klausītājiem Vidzemes reģionā, visā Latvijā, veidojot unikālu programmu, kāda tiek piedāvāta tikai Cēsīs. Nākamais solis bija raudzīties uz starptautisko auditoriju, kurai izveidojām vairākus starptautiskus festivālus: “Čello Cēsis”, “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, “Weekend with Kreme­rata Baltica”. Jau bija uzsākts veiksmīgs darbs ar Eiropas medijiem, kuri apmeklēja festivālus, bija ļoti pozitīvi raksti nozīmīgos kultūras izdevumos Vācijā. Diem­žēl    process sakarā ar pandēmiju pārtrūcis pusceļā. Tagad vispirms jāvēro, kā notiek kultūras tūrisms, ceļošana kopumā, lai sāktu atkal to aktualizēt.

– Koncertzāles komandai vienmēr jābūt meklējumos, ko jaunu piedāvāt.
– Gribam būt vēl vairāk atvērti apmeklētājiem. Lai tā ir ne tikai vieta, kur notiek koncerti, izrādes, pasākumi, bet lai koncertzāle ir sabiedriska vieta, kurā var ienākt arī brīžos, kad koncertu nav. Jau līdz šim mūsu vizuālās mākslas izstādes varēja apmeklēt bez maksas, to virzienu gribam attīstīt. Domājam par jauniem, radošiem, nebijušiem piedāvājumiem. Tūlīt pēc gadu mijas lielajā zālē tiks būvēta koncertzāle koncert­zālē. Tā būs milzīga konstrukcija, kurā varēs gūt pavisam jaunu pieredzi. Tas būs telpiskās skaņas projekts, kurā cilvēki varēs būt skaņas vidū, izbaudot vēl nebijušas sajūtas. Var teikt, ka tas ir viens no radošās pandēmijas augļiem.

Vēl vienu projektu šajā sezonā īstenosim pirmā stāva foajē, kurā arī varēs īpaši tvert mākslu. Viss tiek darīts, lai te ir kultūras vieta, mākslas vieta, kas pieejama ikdienā.

– Laikam jau pāri visam tomēr ir koncertzāles zīmols – kvalitāte.

– Tas ir viens no vaļiem, uz kā turas koncertzāle. Galvenais. Proti, lai mākslas produkts, ko piedāvājam, būtu izcils no profesionālā viedokļa. Domāju, to arī esam spējuši piedāvāt, jo strādājam ar labākajiem pašmāju mūziķiem, programmas īpaši tiek atlasītas.

Te var minēt kādu ļoti pozitīvu ziņu tieši Cēsu koncertzālei. Proti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris uz diviem gadiem spiests pamest mājvietu – Lielo ģildi, kur notiks rekonstrukcija, un šajā laikā    regulārie koncerti notiks Cēsu koncertzālē. Var teikt, nākamos divus gadus kolektīvs rezidēs Cēsīs. Mēģinājumi notiks Rīgā, bet nākamā gada plānā reizi mēnesī Cēsīs būs kāds Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts.

– Līdztekus klasiskās mūzikas koncertiem ir arī koncertu sērija “ambiente skatuve”.
– Mums svarīga programmas daudzveidība, katrā mūzikas virzienā saredzam iespēju piesaistīt citu publiku. Šo koncertu sēriju izveidojām ar mērķi piesaistīt klausītājus, kurus interesē radoši meklē­jumi, pat eksperimenti. Redzam, ka uz šiem koncertiem nāk cita publika. Sava auditorija arī džeza koncertiem, ko rīkojam. Viss noslēpums ir programmas daudzveidībā.

– Uz nākamo gadu raugāties cerīgi?
– Ļoti ceram, ka kultūras baudīšana vismaz zaļajā režīmā turpināsies un 2022.gadā strādāsim visus 12 mēnešus, ne tikai piecus vai septiņus. Bet mums kabatā ir vairāki projekti, lai varētu darboties jebkuros apstākļos. Jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Atceros, pagājušajā gadā,  sākoties pandēmijai, bijām pirmā koncertzāle, kas sarīkoja tiešraides koncertu, kad bija nosacījums, ka lielajā zālē drīkst atrasties pieci cilvēki – viens mūziķis un četri tehniskie darbinieki, kas nodrošināja tiešraidi. Tas bija koncerts “Laikmeta piezīmes klavierēm”, kur programmā viens aiz otra mainījās trīs pianisti. Kad jūnijā tika ļauts rīkot koncertus simts klausītājiem, nedēļas laikā noorganizējām un izpārdevām ­“Kre­­­­­m­­­e­­­rata Baltica” koncertu.

 -Vai šis laiks paliks atmiņā?
– Protams, jo tas ikviena dzīvē ienesis būtiskas pārmaiņas. Taču kultūra    bijusi ļoti svarīga cilvēku garīgajai veselībai, lai sniegtu jaunu enerģiju, jaunu iedvesmu. Arī tiešsaistes koncertu laikā saņēmām daudz pateicību par doto iespēju, guvām apziņu, ka tas cilvēkiem svarīgi. Mūzika, kultūra, māksla spēj sniegt emocionālo līdzsvaru, un tas šajos divos gados ļoti palīdzējis.

 – Varbūt šī pauze tomēr nedaudz bija vajadzīga, jo likās, ka visa kā ir tik daudz, ka vairs neprotam novērtēt?
– Var piekrist, ka kultūras piedāvājums bija ļoti blīvs un intensīvs. Bet laikam jau Latvijai tas raksturīgi, jo esam kultūrmīļi. Esam ne tikai kultūras patentētāji, bet arī radītāji un tās dalībnieki. Mums taču ir Dziesmu svētki, cik daudzi tūkstoši dzied koros, dejo, spēlē orķestros, teātros! Mēs esam kultūras tauta, kultūras nācija, un tas ir lieliski!

Lieliski apzināties, ka koncert­zāle ir devusi ieguldījumu novada kultūras dzīves attīstībai, arī ekonomikas izaugsmei. Droši var teikt, ka koncertzāle ir mainījusi pilsētas dzīvi. Pasaules, Eiropas kontekstā redzam, ka koncertzāles dzīvo simts un vairāk gadu, kāpēc lai Cēsu koncertzāle nevarētu sagaidīt savu simtgadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
7

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
44

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
359

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi