Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Daba pasaka priekšā nākotnes plānus

Linda Kilevica
16:36
15.02.2021
9
Dsc 4275 1

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. “Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā.”

Jāpēta haizivs āda

E. Ābele par maģistra darba tēmu ekodizaina programmā Liepājas Universitātē izvēlējās mācību programmu jauniešiem, kuru pašlaik arī vada LMMDV. “Studējot man radās jautājums, kāpēc tik maz runājam par ekodizainu, jo visi dzīvojam vidē un bez tās nevaram pastāvēt,” viņš stāsta. “Līdz 2030. gadam atkritumu kalnā drīkstēsim noglabāt par 50% mazāk nekā pašlaik. Problēma jārisina gan no augšas ar normatīviem aktiem, gan no apakšas.”

Jaunieši mācību kursā apgūst aprites ekonomiku, tai skaitā ekodizainu, biomimikriju, kas viņiem ļoti interesē. Biomimikrija ir problēmu risināšana, atbildes meklējot dabā. “Velcro lipeklis, kuru visi lieto, ir radīts pēc šī principa. Džentlmenis staigāja ar suni, kuram lipa klāt dadži. Viņš atklāja, ka augam ir āķīši, bet vilna nosacīti ir cilpiņa. Nākamais solis bija radīt šo produktu no materiāliem, kurus var izmantot sadzīvē. Cits piemērs ir haizivs āda, kuras struktūra, reljefs liedz pie tās pieķerties baktērijām. To pētot, zinātnieki jau cenšas radīt materiālu slimnīcu durvju rokturiem,” atklāj pasniedzējs. Biomimikrija ienāk arī arhitektūrā. Īstgeitas tirdzniecības un biroju centrs Hararē, Zimbabvē, būvēts, iedvesmojoties no termītu mājokļa, kurā ir ideāla ventilācija – dienā vēss, bet naktī ir pietiekami silts. Automašīnas “Mercedes” prototips veidots pēc koferzivs, kas ūdenī spēj ļoti strauji uzņemt paātrinājumu.

Mazāk resursu

“Vecmammas lupatdeķus auda no veciem apģērba gabaliem,” atgādina LMMDV Tekstilizstrādājumu dizaina programmas vadītāja Sandra Zāle-Zālīte. Tekstilā var lietot jebkādu materiālu – jo interesantāka faktūra, jo mākslinieciskāk.

Ekodizains daudz izmantots kvalifikācijas darbos. Piemēram, šūpuļkrēsls no strēmelēs sagrieztiem veciem T krekliem vai dabīgās krāsvielās krāsots gultas klājuma komplekts. Ir projekts, kurā izmanto gatavu apģērbu, to izšujot, pārbatikojot, pārkrāsojot, pāršujot detaļas. Tekstila nodaļai piegādā darbam ļoti labas dzijas no Itālijas, kur tās skaitās ražošanas atkritumi.

“Produkta ekodizains nozīmē arī izmantot pēc iespējas mazāk resursu ražošanā un paredzēt, kā tas pēc tam sadalīsies dabā. Tekstils ir kļuvis tik komplicēts, ka atkritumu pārstrādātāji nezina, ko ar to darīt. Ražotājam būtu jāuzliek par pienākumu pateikt, kā utilizēt šo apģērba gabalu,” saka pasniedzēja.

Aprites ekonomika jāizprot ne tikai dizaineram, bet katram atbildīgam pilsonim, uzskata E. Ābele. Patlaban cilvēki fragmentēti skatās uz sevi pasaulē, redz tikai sociālo lomu, bet neredz sevi kā vides sastāvdaļu. “Svarīgi no globālām precēm pāriet uz lokālām, jo loģistika ir videi nedraudzīga,” viņš norāda. Būtisks ir materiāls, jo pirmā pasaulē saražotā plastmasa joprojām nav sadalījusies. Te labs piemērs ir LMMDV absolvents Ivo Asns, kura diplomdarbs bija koka pulkstenis, un nu uzņēmums “Ovi Watch” ražo arī citas lietas no koka.

Atmaksājas ilgtermiņā

Ekodizaina principi ievēroti rotaļlietās, kuras izgatavo māksliniece Iveta Kuncīte. “Prasās, lai bērniem materiāli būtu dabiski, patīkami taustei. Ar plastmasu jau pilna pasaule. Ja vairs nespēlējas, tad no koka ražotu var iemest kamīnā, un miers. Arī izmaksas nevar būt dārgas. Pati esmu mamma trim bērniem un zinu, ka manta ir aktuāla uz vienu dienu,” viņa stāsta.

Interneta veikalā “Eko telpa” nopērkamie rokdarbu komplekti un izšujamās lellītes ir sagataves. Jaunajām māmiņām esot svarīgs gan dabīgais rotaļlietu materiāls, gan viņas saprot, ka bērnam jāattīsta domāšana, jādarbojas ar rokām. “Stāvus bagāts ar to nekļūsi, tas ir mīlestības darbs. Ja esi izstrādājis saviem bērniem, tad vari pavairot arī citiem,” saka māksliniece.

Ja agrāk ekoloģisks iepakojums bija mazo ražotāju priekšrocība, lai šādi izceltu savu produktu, tad tagad tas kļūst par nepieciešamību gandrīz visiem. Arī lielie ražotāji izvēlas iepakojuma materiālus un iepakošanas metodes, kurām ir mazāka ietekme uz vidi, jo patērētāji arvien vairāk tādus pieprasa, stāsta AS “Balticovo” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Pančenko.

“”Balticovo” izmanto trīs iepakojuma veidus – kartona olu bretes, plastmasas olu bretes un Tetra Pak iepakojumu šķidrajiem produktiem. Visi trīs iepakojumi ir radīti no pārstrādātiem materiāliem. Kartona bretes no avīzēm un žurnāliem, re-PET iepakojums no pārstrādātām PET pudelēm un Tetra Pak iepakojums ir pirmais Baltijā, kurš ir augu izcelsmes, un kartons tiek ražots no sertificētu mežu koksnes (FSC), bet plastmasas vāciņi – no cukurniedrēm. Visi šie iepakojumi ir tālāk simtprocentīgi pārstrādājami, taču Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai tas tiktu darīts,” viņa norāda. Iesaiste aprites ekonomikā atmaksājas ja ne šķietami tūlīt, tad, domājot stratēģiski, ilgtermiņā noteikti.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
11

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
131

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
75

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi