Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Cigarešu dūmi nogalina arī vasaras kafejnīcās un koncertos

Druva
08:23
29.07.2022
2
Tobacco,,bad,habits,,addiction,and,relationships,concept.,rear,view,of

Ne vienam vien vasaras pasākumu apmeklētājam koncerta baudīšanu ir izbojājis kāds netālu stāvošs smēķētājs. Cigarešu smaka un dūmi sabojā gaisu visapkārt, tomēr lielākie riski ir saistīti ar pasīvās smēķēšanas draudiem veselībai. Parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta nepatīkamajai cigarešu smakai un daudz mazāk cilvēki aizdomājas par to, ka arī brīvdabas apstākļos cigaretes turpina nogalināt savus upurus.

Pētījumi pierāda, ka arī cilvēki, kas sēž vai stāv blakus smēķētājam ārpus telpām, ir spiesti ieelpot nozīmīgas dūmu devas, kas ir daudzkārt koncentrētākas par parastu fona gaisa piesārņojuma līmeni. Zinātnieki uzsver, ka pat īslaicīgai saskarei ar pasīvo smēķēšanu var būt būtiska ietekme uz sirdi vai elpošanas sistēmu, tostarp tā var palielināt astmas lēkmju smagumu, jo īpaši bērniem.

Līdzīgu situāciju visai regulāri var novērot arī autobusu pieturās, kafejnīcās, parkos un dažādās mājas ballītēs. Smēķētāji un arī nesmēķētāji brīvā dabā maz pievērš uzmanību cigarešu dūmiem, jo domā, ka netiek pakļauti dūmu kaitīgajai ietekmei. Tomēr tā nav taisnība.

Pētījumi liecina, ka, atrodoties dažu pēdu attālumā no smēķētāja ārā, cilvēks var tikt pakļauts gaisa piesārņojuma līmenim, kas vidēji ir salīdzināms ar iekštelpu līmeni. Piemēram, atrodoties āra kafejnīcā apmēram pusmetra attālumā no cilvēka, kurš stundas laikā izsmēķē divas cigaretes, pasīvās smēķēšanas efekts ir salīdzināms ar stundu ilgu atrašanos smēķētāju pilnā bārā. Tādejādi arī bērni piemājas ballītēs var tikt pakļauti ievērojamam pasīvās smēķēšanas riskam.

Pasīvā smēķēšana arī ir smēķēšana

Kopumā Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi par cēloni vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu.

Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju. Neglābs nekāda ventilācija vai filtri, jo tie nespēj pilnībā attīrīt piesmēķētu gaisu. Pat tad, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie.

Pasīvā smēķēšana par līdz pat 40 % paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi, par līdz pat 45 % paaugstina sirds infarkta risku. Tāpat pasīvā smēķēšana par 27 % paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi un spontāna aborta risku. Pasīvās smēķēšanas riskam pakļautajiem par 40-60 % pastiprinās astmas simptomi.

Dūmu kokteilis

Dūmi veidojas, cigaretei sadegot aptuveni 900°C temperatūrā. Esot cigarešu dūmu tuvumā, cieš visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Līdz ar cigarešu dūmiem cilvēka organismā nonāk aptuveni 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām vielām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins.

Dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušas, radot krēpas un klepu. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas. Tāpēc likums aizliedz smēķēt publiskās vietās citu personu klātbūtnē, ja citi cilvēki pret to iebilst.

Bīstami bērniem

Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka pasīvā smēķēšana katru gadu nogalina aptuveni 1,2 miljonus cilvēku, tostarp 65 000 ir bērni un pusaudži, kas jaunāki par 15 gadiem. Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Pie tam bērni, kuru vecāki smēķē, ir pakļauti daudz lielākam riskam agri uzsākt smēķēt – pasaules statistika parāda, ka šādi bērni par 70 % biežāk uzsāk smēķēt līdz 15 gadu vecumam.

Bērniem, kas dzīvo kopā ar smēķētājiem, ir lielāks bronhīta, pneimonijas, astmas un citu elpceļu infekciju risks. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņiem plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk. Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Turklāt pasīvajai smēķēšanai pakļautajiem bērniem ir paaugstināts risks nomirt pirms piektās dzimšanas dienas.

Cigarešu smēķēšana ir smaga atkarība, no kuras atteikties izdodas tikai retajam. Daudzi atmest smēķēšanu izmēģina vairākos piegājienos. Ja pašam atmest ir grūti, tad efektīvs veids, kā to darīt, ir vērsties pie atbilstoša speciālista. Latvijā ikviens smēķētājs anonīmi var saņemt palīdzību, zvanot uz Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvo tālruni 67037333. Cita starpā pa tālruni būs iespējams saņemt konsultāciju par pieejamo palīdzību zvanītāja dzīvesvietas tuvumā. Ja ir grūtības atmest smēķēšanu uzreiz, īstermiņā atteikšanos no cigaretēm var atvieglot arī dažādas bezdūmu alternatīvas, tomēr jāatceras: lai gan uzskatītas par mazāk kaitīgām, arī tās nav bez riska veselībai. Tāpēc galamērķim vienmēr vajadzētu būt jebkādas smēķēšanas atmešanai pilnībā.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
33

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
110

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
334

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi