Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Četri padomi tiem, kas svētkos pārēdušies

Druva
15:12
05.01.2018
4

Gada nogales svētku pārēšanās skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Gan mūsu pašu novērojumi, gan ārstu atziņas liecina — pēc svētkiem ļaudis sūdzas par nepatīkamiem simptomiem gremošanas traktā, smaguma sajūtu vēderā, nogurumu, vājumu un vēdera izejas problēmām. Par to, kā atjaunot organisma spēkus pēc svētku ēšanas maratona, izstāstīs uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo mazumtirgotāju „Elvi”.

„Jā” ūdenim un tējām

Ne velti mēdz teikt, ka ūdens ir dzīvības pamats — tas ir vitāli nepieciešams mūsu ķermenim. Taču, ceļot galdā treknus ēdienus ar augstu sāls un cukura saturu, kā arī lietojot alkoholu, viegli varam panākt organisma dehidratāciju jeb atūdeņošanos, proti, izvadīt vairāk ūdens nekā uzņemam. Ir svarīgi neaizmirst dzert tīru ūdeni arī svētku laikā — vidēji astoņas glāzes dienā. Savukārt tiem, kas svētkos izvēlas ēst izteikti neveselīgu, treknu un cukurotu ēdienu, ir ieteicama zaļā tēja. Tā ir bagāta ar antioksidantiem, kas palīdz neitralizēt vielmaiņas procesā radušās kaitīgās vielas.

„Nē” radikālām diētām

Jūtot vainu par pārēšanos, ir viegli iekrist ātro diētu slazdos. Doma, ka svētkos varēs ēst visu, bet pēc tam attīrīties, ievērojot ātro diētu, ir vilinoša. Ir svarīgi atcerēties, ka ātrās diētas — kefīra, biezpiena, griķu, zupas, Ķīnas, franču — ir kaitīgas veselībai. „Šādas diētas var izraisīt jaunas vai saasināt hroniskas slimības, turklāt svars pēc tām atgriežas ar uzviju,” brīdina „Elvi” uztura speciāliste Jevgēnija Jansone, aicinot pirms diētas uzsākšanas konsultēties ar profesionāli.

„Jā” dabiskam ēdienam

Dabisks ēdiens ir tāds ēdiens, kas ir pēc iespējas mazāk apstrādāts ražošanas procesā. „Tā nav tikai ekoloģiska un bioloģiska pārtika, bet ikviens produkts, kurā nav lieku sastāvdaļu,” skaidro speciāliste. Svaigs biezpiens nav tas pats, kas cukurota biezpiena masa, rūpnieciski gatavota kotlete panējumā nav līdzvērtīga liesai, tvaicētai gaļai, savukārt baltie, pulētie rīsi nav vērtīgi salīdzinājumā ar brūnajiem, melnajiem vai savvaļas rīsiem. Liesa vistas gaļa vai zivs bez liekā panējuma, svaigu dārzeņu salāti ar augstvērtīgu olīveļļu, augļi, pilngraudu produkti, kuros ir ietverts vērtīgais graudu apvalks, ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām, kas palīdzēs atkopties pēc svētku dzīrēm. Lietojot uzturā tikai dabiskus produktus, pašsajūta uzlabojas jau dažu dienu laikā.

„Nē” rafinētiem produktiem, cukuram un alkoholam

„Ja būtu jāsniedz godīgs rafinētu produktu apraksts, tos varētu saukt par no visa veselīgā attīrītiem produktiem,” uzskata speciāliste. Baltmaize, konditorejas izstrādājumi, baltie rīsi un čipsi dos tikai enerģiju, nevis vērtīgas uzturvielas. Līdzīgi ir ar balto cukuru, kas zibenīgi sniedz lielu enerģijas devu, bet ātri vien noved līdz vēl lielākam izsalkumam. Taču aizliegt sev našķus nav labs plāns, jo tas ir taisnākais ceļš uz noraušanos un neveselīgas pārtikas patēriņu, pēc kā atkal sākas vainas un sevis nosodījuma cikls. Ja kārojas deserta, var izvēlēties žāvētus augļus. Alkohols savukārt traucē atjaunot ūdens līdzsvaru, dod liekās kilokalorijas un izraisa vēlmi našķēties, tāpēc pēcsvētku periodā no tā būtu vēlams atturēties.

„Mēs visi mēdzam pārēsties, tāpēc tad, kad tas ir noticis, es aicinu nevis nosodīt un lamāt sevi, bet pieiet situācijai racionāli, turpmāk liekot uz šķīvja pilnvērtīgu, liesu, veselīgu, dabisku pārtiku,” mudina „Elvi” uztura speciāliste J. Jansone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
3

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
34

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
144

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
330

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Laukos dzīves ritms lēnāks

10:02
08.04.2024
243

Tomass Vegners smaidot atzīst, ka teju katrs, ko iepazīst Inešos, noteikti pajautā, kāpēc ģimene šurp pārcēlusies. “Bet viena stāsta nav. Atnācām nejauši, te mums nav ne radu, ne draugu. Kad braucām apskatīt īpašumu Inešos, bijām te pirmoreiz,” stāsta inesietis un piebilst, ka katrs nejaušais solis reizē bijis arī likumsakarīgs.    Tomass ir rīdzinieks, audzis Jūrmalā, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
3
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi