Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Bruņurupuči vienmēr smaida

Sarmīte Feldmane
13:48
30.12.2015
29
Img 3064 1

Kurš gan bērnībā nav kaut ko krājis, bet, gadiem ejot, šī nodarbe tiek nolikta malā. Līdzīgi bijis arī līgatnietei Dacei Gradovskai. Taču tad nāca pamudinājums, ka tomēr vajag pašai veidot savu kolekciju.

“Mana vedējmāte no jaunības krāja pīlīšu figūriņas. Viņai kolekcijā ir vairāk nekā tūkstotis. Par katru savs stāsts. Ikreiz, kad ciemojāmies, viņa rādīja aizvien jaunas, stāstīja par tām. Tā nav vienkārši kolekcija, tā vākta cilvēka mūža garumā,” pastāsta Dace un klusi piebilst, ka kolekcijas īpašniece jau aizsaulē un viņa uzņēmusies kolekcijai atrast mājvietu. Kāpēc gan tā nevarētu būt Līgatnē? “Viņa mani pamudināja, ka vajag kaut ko krāt. Viņa iedvesmoja,” saka Dace. Kāpēc sāka krāt tieši bruņurupučus, izskaidrojuma nav. Var jau būt tāpēc, ka bruņurupucis nes veiksmi un nodrošina aizsardzību mājai, tas tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko un dievišķīgāko radījumu, kas nes ārkārtīgi lielu veiksmi. Turklāt tas ir arī ilga mūža simbols.

Pirmā tikšanās Dacei ar bruņurupuci bija bērnībā, kad izlasīja par bruņurupucēnu Diegabiksi, kas devās pasaulē meklēt laimi un piedzīvot brīnumus. Patlaban viņas kolekcijā ir 167 bruņurupuču tēlu, pirmais atvests no ceļojuma uz Grieķiju 2003.gadā. Par katru mīļumu ir pierakstīts, kur tas iegādāts, kā ieradies pie jaunās saimnieces. “Pēc gadiem jau nevarēs atcerēties, tāpēc pierakstu,” bilst Dace un pastāsta, ka iegādājas tikai tos bruņurupučus, kuros ierauga kaut ko īpašu, atšķirīgu. Katrs bruņurupuča tēls ir tāds, kādu to redz kāds konkrēts cilvēks, mākslinieks. “Tie ir tik dažādi, un tas ir tas interesantākais. Bruņurupucim lūpu kaktiņi ir uz augšu, tas var būt noskumis, bet ne bēdīgs, smaida vienmēr,” domās dalās Dace.

Daces bruņurupuči sakārtoti sekcijas trijos plauktos aiz stikla. “Darbā man nav neviena, šķiet, ka tiem gribas būt kopā,” bilst bruņurupuču saimniece.

Viņas kolekcijā ir ne tikai dzīvnieku figūriņas. Simpātiskie dzīvnieciņi ir gan krājkasītes, svečturi, lādītes, brošas, auskari, kuloni, magnētiņi, tie ir pie atslēgu piekariņiem, kā dizaina priekšmeti, arī zibatmiņa ieslēpusies bruņurupucī, tie attēloti uz krekliņiem, zeķītēm. Tie ir no visdažādākajiem materiāliem, arī saldiem un garšīgiem – šokolādes, marcipāna, cepumiem.

“Bruņurupuči labi iedzīvojas gan rotās, gan sadzīves priekšmetos, gan atklājas dažādos materiālos,” saka Dace un rāda birstīti, maza sunīša rotaļlietu, sāls trauciņu, ziepes plastmasas trauciņā kā bruņurupucis, ziepes bruņurupuču formā… Var vien apbrīnot cilvēku fantāziju. Un zem bruņurupuča bruņām var tik daudz ko paslēpt, piemēram, kompasu, kādu krātuvi.

“Neeju un veikalos nemeklēju. Nav bijis tā, ka kādu gribētu par katru cenu. Internetā, ebay vietnē, skatījos, cik tur ir bruņurupuču! Pēc bildītes jau nevar saprast, kāds patiesībā ir. Bijuši tādi bruņurupuči, kas iekrituši sirdī, bet tie bieži vien ir ļoti dārgi. Draugi arī dāvina, zina, ka man patīk. No ceļojumiem atmiņai parasti atvedu kādu bruņurupuci. Rupuči jau zina, ka meklēju, kurš grib dzīvot Līgatnē, tas prot iepatikties. Iegādājos tos, kuri piesaista, uzrunā. Šie divi ir no lavas putekļiem, viens no Etnas, otrs no Vezuva. Kad šo ieraudzīju, smējos – tāds muļķīgs kā vējabakas uz sarkanām vātīm. Viņš uzjautrināja – krāsu salikums arī jautrs – violets, sarkans, zaļš, dzeltens. Man tas ir mīļš. Gruzīni uzdāvināja filcētu rupuci. Diezgan palielu, es tomēr skatos, lai nav lieli un plauktā pietiktu vietas. No filca viens maziņš jau bija. Tagad ir mamma un mazais, latviskais un gruzīniskais labi sader. No Pilā kāpas Francijā atvedu no gliemežvākiem gatavotu suvenīru, septiņi mazi bruņurupucēni dzīvo kāpā. Tas ir Gaudi stilā no Barselonas. Dārgākais bruņurupucis ir broša ar Svarovska kristāliem. Nopirku Briselē treknajos gados. Tas ir tā laika liecība. Interesantas ir bērnu rotaļlietas – striķītī velkamas, vannā peldināmas un vēl nez kādas. Savdabīgi ir bruņurupuči kā dizaina priekšmeti. Dažs vairāk izskatās pēc pīles, citā kas no čūskas, lāča. Krāsu dažādība visplašākā. Tādus bruņurupučus redz mākslinieki,” domās dalās Dace Gradovska un atklāj, ka pats mīļākais bruņurupucis ir no laukakmens ar metāla kājiņām. Tas ieguļ rokā un šķiet tik dabīgs. Tālākais bruņurupucis atbraucis no Taizemes.

“Manu vedējmāti bērni sauca par Pīļu tanti, mani neviens par Bruņurupuču tanti nav nosaucis,” nosmej Dace un piebilst, ka līdz šim nav satikusi nevienu, kurš krāj bruņurupučus. Dace atklāj, ka pēdējā laikā viņai iepatikušās žirafes. Dažas jau mājās ir. Krājas arī akmeņu kolekcija. Tajā akmeņi no dažādām zemēm. Tas jau ir cits stāsts. Šoreiz tikai par bruņurupučiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
352

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
44

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi