Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Atstāt labo darbu pēdas

Jānis Gabrāns
07:52
27.03.2023
6
Mara Majore Copy 2

Pirms 118 gadiem Čikāgā (ASV) aizsākās Rotari (Rotary) kustība, kas nu jau pasaulē apvieno apmēram 1,2 miljonus cilvēku. Vairāk nekā 200 pasaules valstīs un reģionos darbojas ap 35 tūkstošiem klubu, kurus vieno ideāli, mērķi un ētiskās vērtības. Viņu vidū arī Cēsu Rotari klubs, kuram rit 23. darbības gads. Atbilstoši tradīcijām kluba prezidents mainās katru gadu, tagad šajā amatā jau otro reizi ir Māra Majore – Linē, savulaik “Druvas” korespondente.

– Par Cēsu Rotari klubu varam runāt kā par lielu vai mazu klubu?

– Esam ļoti mazs klubs, tajā oficiāli tikai 12 biedri, bet pēdējā laikā jūtam, ka vairākiem radusies interese par iespēju iesaistīties. Iespējams, nelielais dalībnieku skaits saistās ar stereotipiem par organizāciju, tostarp, ka šī ir slēgta, elitāra kustība, bet tā nebūt nav! Šī nav slēgta kopiena, bet biedri tajā pārsvarā ienāk, saņemot uzaicinājumu. Ja cilvēks izrāda interesi, uzaicinām uz iepazīšanos, pastāstām par sevi, savu darbību. Domāju, pirms dalības kādā organizācijā ikviens grib saprast, vai viņam pieņemamas organizācijas vērtības, darba stils, mērķi. Jāsaprot, ko katrs sagaida. Ja kādam liekas, ka šis ir tāds elitārs klubs, kurā  smalki atrasties, viņš kļūdās.

Pati klubā esmu 11 gadus, sākumā pilnībā neizpratu, ko man nozīmē Rotari, ko varu dot organizācijai. Pagāja vairāki gadi, līdz varēju teikt, ka esmu to sevī pilnībā sajutusi, un tagad droši varu teikt, ka Rotari ir mans stāsts. Organizācijas moto “Pašaizlie­dzīgi kalpot” tiešām ir mans! Kalpot sabiedrībai.

– Ko tas tev nozīmē?

– Darīt labu, negaidot, ka kaut kas par to būs pretī. Vienkārši darīt labus darbus. Protams, visi tam nav radīti, ja cilvēks sevī nejūt šo sūtību, tas nav nekas slikts, viņam ir citi aicinājumi. Varbūt tāpēc mūsu klubā nav simtiem biedru, jo katram jāizvērtē, cik viņš gatavs pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai.

– Kas savulaik pamudināja pievienoties Rotari klubam?

– Pamatideja bija tieši tā, gribējās darīt ko labu, un biju ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu iestāties. Patiesībā tā ir tāda sākumā neapjaušama sajūta, kad saproti, ka esi viens no lielas starptautiskas organizācijas, kas pasaulē dara milzīgas lietas. Sākot no mazajiem lokālajiem projektiem, no kuriem katrs ir svarīgs, līdz lielajiem, par kuriem pat neaizdomājamies. Piemēram, daļa no mūsu devuma aiziet  pasaules mēroga projektiem, kas saistīti ar dzeramā ūdens nodrošināšanu, analfabētisma likvidēšanu, ir dažādi fondi, kas paredzēti, lai palīdzētu postījumos cietušajiem. Ir milzīgi starptautiski projekti, kuros, ja vien ir spēks, laiks un enerģija, var iesaistīties no ikviena mazā kluba.

– Kā kļūst par kluba prezidentu?

– Rotari kustības simbols ir zobrats, tam ir daudz daždažādu stāstu: par sadarbību, partnerību, par to, ka viens nav karotājs. Arī par prezidentu maiņu, kuri mainās katru gadu, un tas ir ļoti demokrātisks stāsts. Prezidenti mainās ne tikai klubos, bet arī starptautiskajā līmenī.

Biju prezidente 2020. – 2021. gadā, nākamajai reizei vajadzēja būt pēc vairākiem gadiem, bet apstākļi tā iegrozījās, ka man tika piedāvāts, un es piekritu.

– Ko nozīmē būt kluba prezidentam?

– Nav jau kādi noteikti pienākumi, kas obligāti jāizdara. Vari vienkārši būt prezidents, bet man gribējās aiz sevis stāstāt labo darbu pēdas.

Taču stāsts nav tikai par mani, bet par Cēsu klubu kopā, jo visi kopā nolemjam, ko gribam un varam izdarīt. Esmu gandarīta par saviem prezidentūras gadiem. Pirmajā bija mazi darbiņi, bet ceru, ka patīkami un noderīgi, tagad gads patiešām ir labo darbu piepildīts. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs mūs uzrunāja atbalstīt grāmatas par zili baltās pasaules valdzinājumu, par fajansa stāstu Latvijā izdošanu. Mēs aicinājām citus Latvijas klubus atbalstīt šo ideju, tā tika sadzirdēta, un tūlīt grāmatai jānāk klajā. Arī tas ir brīnišķīgi, ka var uzrunāt klubus citās pilsētās, atbalstīt kādu ideju, jo visi ir savējie.

Aprīļa beigās Cēsu Bērzaines pamatskolā notiks mākslas konkurss “Kā padarīt šo pasauli labāku”, arī šo pasākumu atbalstām finansiāli un materiāli.

Notiek sadarbība ar Cēsu klīniku, jautājām, vai nevaram palīdzēt Bērnu veselības centra ambulatoro konsultāciju uzgaidāmās telpas labiekārtošanā. Rotari kustībā ir dažādi fondi, sagatavojam projektu, piesaistījām finansējumu, telpa tūlīt būs aprīkota.

Gada nogalē rīkojām pastaigu pa Cēsīm, lai vāktu ziedojumus rotaļlietu iegādei “Drosmes kastei” bērniem, kas ārstējas Cēsu klīnikā. Es būtu laimīga, ja tā paliktu kā kluba tradīcija.

– Aizvadītais gads pagājis arī zem Ukrainas zīmes.

– Protams, arī tam neesam pagājuši garām. Pieslēdzāmies lielajiem Rotari projektiem, citu klubu iniciatīvām, ziedojot naudu medikamentu iegādei Ukrainai. Darī­jām arī paši. No Ziemeļvācijas Rotari klubiem saņēmām ikdienā nepieciešamu mantu sūtījumu, lai tās tiktu Ukrainas kara bēgļiem Cēsu novadā. Paši saņēmām kravas, sašķirojām lietas, paši nogādājām bēgļiem. Šīs tikšanās bija vērtīgas, dažbrīd    daudz asaru, emociju,    bija pat gadījumi, kad ukraiņiem nācās mierināt mūs, jo viņu stāsti ir ļoti skaudri.

– Tātad arī mazs klubs var paveikt daudz.

– Cēsu klubs savos pastāvēšanas gados paveicis ļoti daudz, bijuši lielāki, mazāki projekti. Daudzus gadus esam atbalstījuši jaunos mūzikas talantus. Ir labi, ka prezidenti mainās, jo katrs nāk ar savu domu. Nav jācenšas vienam otru pārspēt, katram jānāk ar savu devumu, savu enerģiju, savu ideju. Maiņas pluss arī tas, ja tu dedz par kādu lietu, agri vai vēlu seko izdegšana, un ir labi, ja nāk cits, kurš gan turpina iesākto, gan dod savu pienesumu.

Lai darītu labus darbus, nav jābūt miljonāram, būtiskāka ir vēlme palīdzēt, ideja, kā palīdzēt. Manuprāt, katrs kaut mazākais devums labās lietās ir svarīgs. Kaut vai ziedots eiro. Man patīk vērot, kā bērni met naudu ziedojumu urnās. Viņiem droši vien patīk naudas iemešanas process, bet tam pamatā ir ļoti svarīgs vēstījums, proti, bērns jau no mazotnes saprot, ka jāpasniedz palīdzīga roka. Mēs taču nekad nevaram zināt, kādu palīdzību kurā brīdī pašiem vajadzēs, bet, ja būsim devuši citiem, būs citi, kuri būs gatavi palīdzēt mums.

Ja runājam par mūsu klubu, noteikti gribētu atzīmēt Kārļa Tomsona devumu, jo, pateicoties viņa aktivitātei, Rotari kustība Cēsīs vienmēr bijusi dzīva, spēcīga, viņš ir lielisks piemērs, cik svarīgi būt pilsoniski aktīvam. Atceros, reiz uz manu jautājumu, kāpēc vajag to visu darīt, viņš atbildēja ar loģisku pretjautājumu – bet kāpēc ne?

– Taisnība, ka ikviens Rotari kluba biedrs var piedalīties jebkura Rotari kluba sanāksmēs jebkur pasaulē?

– Tā ir, ja esi rotarietis, tev ir saik­ne ar visiem rotariešiem pasaulē. Tur ir tāda savstarpējā uzticēšanās jau no iestāšanās brīža. Klubā uzņem ar visu biedru akceptu, tad jaunā biedra vārds tiek reģistrēts starptautiskajos sarakstos. Ja es aizbraucu, piemēram, uz Parīzi un gribu piedalīties tur kluba sanāksmēs vai kontaktēties ar kādu vietējā kluba pārstāvi, viņi uzreiz var pārbaudīt, vai tiešām esmu rotarietis.

Kad Ziemeļvācijas klubi sūtīja palīdzības kravas, viņi gribēja sadarboties tieši ar rotariešiem. Tas ir stāsts par uzticēšanos.

– Vai joprojām tiek uzturēta tradīcija reizi nedēļa visiem kluba biedriem tikties kopīgās pusdienās?   

– Mēdz teikt, ka Rotari ir pasaulē lielākā pusdienu universitāte. Uz kluba pusdienām kā viesus aicinām dažādu profesiju cilvēkus, lai uzzinātu par viņu aktualitātēm, tā arī paši uzzinām ko jaunu, pilnveidojamies.

Varētu jau nepusdienot, bet cilvēkiem taču ir jāēd, un tādi tiek apvienots lietderīgais ar patīkamo, jo kopīgās pusdienas reizi nedēļā ir kluba vienīgās sanāksmes. Tagad esam iemācījušies daudz izdarīt attālināti, tomēr personīgās tikšanās, kopīgi pusdienojot, runājot, ļauj ātrāk nonākt pie kopīgām idejām, ko vēl labu mēs varētu izdarīt. Tas rada arī īpašu vienotības sajūtu, ja sēžam visi ap vienu galdu.

– Kad beidzas prezidentūras termiņš?
– 1.jūlijā mainās visu klubu prezidenti, arī starptautiskie prezidenti. Man atmiņā ir šī gada starptautiskās prezidentes teiktais par to, ka svarīgi aizdomāties, kā mēs izmantosim katru minūti, kas mums, prezidentiem, dota no viena 1.jūlija līdz nākamajam 1.jūlijam. Man tās būs izmantotas ļoti piepildīti. Jā, tas viss prasa laiku,    jāsaka publiski paldies manām kolēģēm darbā, ģimenei, jo daž­kārt nākas tam atņemt kādu brīdi. Ja cilvēks par kādu lietu deg, un par Rotari es šobrīd tiešām de- gu, tas var pārņemt visas domas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
88

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
251

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
109

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
222

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
16
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi