Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Atmiņas no nākotnes

Jānis Gabrāns
12:25
13.11.2015
5
Dejavuu 1

“Druvā” piesakām jaunu rubriku, kurā centīsimies saprast, vai lietas, parādības, sajūtas, kas mums šķiet it kā mistiskas, tiešām tādas ir arī patiesībā vai tomēr tām ir pavisam konkrēts skaidrojums. Ja tā, tā vairs nav nekāda mistika.

Domājot, ar ko sākt šo sēriju, atbilde atnāca gluži nemanot, kādā pastaigas brīdī. Izskaidrot, kāpēc tieši šī ideja ienāca prāta, nevarēšu (varbūt mistika?), bet mūsu smadzeņu darbība joprojām nav pilnībā izprasta. Arī savas domas nevaram pilnībā kontrolēt, tās bieži mēdz darboties savā vaļā, un tad kaut ko atceramies, kaut kas gluži negaidīti iešaujas prātā un, protams, gadās, kad vajadzīgajā mirklī nespējam atcerēties to, ko vēl nupat taču skaidri zinājām.

Šoreiz par joprojām neizskaidrotu fenomenu jeb sajūtu mirkli, kuru kādreiz dzīvē piedzīvojuši daudzi. Proti, kad pārņem sajūta, ka konkrētā situācija ir ļoti pazīstama, ka tu jau tādā kaut kad esi atradies. Šai sajūtai dots nosaukums “deja vu” (dežavu), kas burtiskā tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”.

Pētījumi, liecina, ka šīs izjūtas nav neparastas – tās vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši apmēram 70 procenti pasaules iedzīvotāju. Pirmo reizi ar jēdzienu dežavu plašāku publiku iepazīstināja francūzis Emils Boraks grāmatā “Psihes zinātnes nākotne” 1917. gadā, lai gan taisnības labad jāteic, ka šo fenomenu cilvēki pazina jau krietni senāk. Kopš E. Boraka laikiem izteiktas daudzas un dažādas dežavu rašanās teorijas, tām pamatā ir fizioloģija, cilvēka pašsajūta, smadzeņu darbības īpatnības, arī mistika. Izteiktas vairāk par 30 versijām. Tostarp “Trīs vienā” teorija, kas ir viens no mistiskajiem dežavu skaidrojumiem un pamatojas uz to, ka pagātne, tagadne un nākotne notiek vienlaikus, lai arī apzinātā līmenī uztveram tikai tagadnes plānu. Taču reizēm šie paralēlie sižeti sakrustojas un cilvēks piedzīvo dežavu. Man patīk šīs sajūtas apzīmējums – nākotnes atmiņas. Šo fenomenu pētījuši filozofi, psihiatri, izdalot dažādus tipus, analizējot, bet fakts paliek nemainīgs – dežavu pastāv.

Lūdzu šo sajūtu skaidrot psihoterapeitam Aivim Dombrovskim. Viņš skaidro, ka pētnieki joprojām strādā, taču aizvien nav viena, konkrēta skaidrojuma: “Varbūt vērts paraudzīties no cita skatu punkta. Pirms dažiem gadiem liela daļa no tā, ko zinātne šobrīd atklājusi, izskaidrojusi, skaitījās mistika, nerealitāte. Iespējams, pētījumi par dežavu beigušies bez rezultātiem, jo zinātnieki to cenšas izskaidrot ar līdzekļiem, kādi šobrīd viņu rīcībā. Iespējams, vēl neesam tik tālu attīstīti, lai to saprastu.”

Viņš to salīdzina ar uzdevumu, liekot 1.klases skolēnam skaidrot 12. klases matemātikas uzdevumus. Mazais to skaidros savā saprašanas līmenī, neredzēs nekādu loģiku, sakarību, viņam viss liksies viena nesaprotama putra.
A. Dombrovskis pilnībā nenoraida nevienu no teorijām, arī to “Trīs vienā” teoriju, par ko gan viņam nedaudz citāds viedoklis: “Runājot ar cilvēkiem, kuriem ir paredzēšanas sajūtas, patīk viņu teiktais, ka tagadne patiesībā neeksistē. Pat vismazākais laika punkts, noteikts tagadnē, nākamajā vismazākajā mirklī jau ir pagātne. Tātad, reālās tagadnes nav, ir tikai pagātne un nākotne. Un kas teicis, ka pagātne nav bijusī nākotne.”

Runājot par neizskaidrojamām lietām, viņš uzsver, ka nav pareizi tās uzreiz piedēvēt mistikai, jo var pienākt brīdis, kad viss atklājas un kļūst izskaidrojams: “Atceramies kaut vai senos alķīmiķus, kuri centās atrast iespēju, kā citus materiālus pārvērst zeltā. Tos uzskatīja par kaut kādiem mistiķiem, bet šobrīd zinātne jau ir tik tālu, ka spēj radīt mākslīgos dimantus. Agrāk teiktu, ka tas nav iespējams, tā ir mistika, burvestības, bet, jo gudrāki kļūstam, jo vairāk iedziļināmies zinātnē, jo paveras nezināmi apvāršņi. Tas tāpēc, ka īstam zinātniekam neeksistē apgalvojums – tas nav iespējams. Tāpēc viņš ir zinātnieks, ka skatās absurdu lietu, meklējot, kāpēc tā, un kādā brīdī šī absurdā lieta kļūst par saprotamu, izskaidrojamu. Līdzīgi ar šo dežavu sajūtu. Mēs nemākam izskaidrot, bet ir neskaitāmi pierādījumi par šo fenomenu.

Es akceptēju dežavu sajūtu, jo uzskatu, ka nevaram to noliegt tikai tāpēc, ka nespējam šobrīd izskaidrot. Cilvēks savas muļķības dēļ bieži un daudz ko noliedz, jo nespēj to izskaidrot. Ir jāspēj pateikt, ka esam dumji šajā jomā un nespējam izskaidrot, bet nedrīkstam noliegt šādu lietu esamību. Viss, kas šobrīd šķiet mistisks, tāds ir tikai tāpēc, ka vienkārši nespējam to izprast.”

Rakstu sēriju par šobrīd it kā mistiskām lietām turpināsim. Ja arī jums dzīvē nācies saskarties ar ko neizskaidrojamu – redzēti NLO, mājās uzdarbojas poltergeists (dēmonisks rēgs, gars) vai kas cits neizskaidrojams – rakstiet, zvaniet, labprāt uzklausīsim un meklēsim atbildes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
36

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
111

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
337

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi