Raksti

Dzīves stils

Aptaujātie saprot zemās dzimstības draudus, bet nav gatavi plānot kuplākas ģimenes

Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm, turklāt šīs bažas ir izteiktākas tieši gados jaunu cilvēku vidū. Vienlaikus jāatzīmē, ka šie cilvēki ir arī visoptimistiskākie, jo sagaida, ka vismaz 25% līdz pat 50% no aizbraukušajiem tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies, rāda “Baltic International Bank Latvijas barometrs”.

Skatot sabiedrības viedokli kopumā, tikai 8% aptaujāto tuvākajos piecos gados cer mājās sagaidīt 25% un vairāk aizbraukušo, kamēr 2/3 iedzīvotāju domā, ka atgriezīsies ne vairāk kā 10%. Taču šeit ir jāizceļ zemgalieši (33%), kuri izteikti biežāk nekā citos novados dzīvojošie uzskata, ka atgriezīsies vairāk par ceturto daļu aizbraukušo. Vislielākā skepse redzama Vidzemes iedzīvotāju prognozēs – 75% uzskata, ka labākajā gadījumā atpakaļ atbrauks viena desmitā daļa pašlaik ārzemēs dzīvojošo.

Atšķirīgs ir dažādos novados dzīvojošo viedoklis par to, kas tad veicinātu reemigrāciju. Latgalē un Kurzemē biežāk nekā citviet uzskata, ka atgriešanos stimulētu vairāk darbavietu. Vidzemnieki vairāk nekā citi pie veicinošajiem faktoriem min lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai. Savukārt Zemgales reģionā piemin arī dāsnākus atbalstus ģimenēm ar bērniem. Tomēr vislielākais ir to cilvēku īpatsvars visos reģionos un arī Rīgā, kuri uzskata, ka reemigrāciju visefektīvāk varētu sekmēt lielākas algas (81%).

Augsti ienākumi neveicina kuplas ģimenes veidošanu

Taču, lai arī iedzīvotājus satraucošākais, emigrācija nav vienīgais apstāklis, kas ietekmē valsts demogrāfisko ainu. Ja aizbraukšanu par primāro draudu nosauc 63% “Baltic International Bank Latvijas barometra” respondentu, par zemo dzimstības līmeni satraucas 22%. Turklāt visvairāk šajā grupā ir 35 līdz 44 gadus veco Latvijas iedzīvotāju.

Lai gan nepietiekami finansiālie līdzekļi (81.4)%) un nepiemēroti sadzīves apstākļi (48.6%) ir tie šķēršļi, kuri visbiežāk tiek nosaukti par iemeslu, kādēļ Latvijā ģimenes nekuplo, cilvēki ar augstiem ienākumiem ir tie, kuri biežāk nekā citi uzskata, ka ideālā ģimenē jābūt tikai diviem bērniem (38.7%). Turklāt zīmīgi, ka 50% šīs grupas respondentu patlaban nav neviena bērna.

Par lielākām – trīs un četru bērnu – ģimenēm biežāk iestājas cilvēki ar vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem. Lauku reģionos vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) sliecas uz trīs bērnu ģimenēm, kamēr galvaspilsētas iedzīvotāji priekšroku dotu diviem bērniem (40%).
Vēlme pēc ģimenes ar lielāku bērnu skaitu attiecīgi palielina pieprasījumu pēc labvēlīgiem, dzimstību veicinošiem apstākļiem. Kamēr lielākā daļa Rīgā dzīvojošo respondentu (46%) kā veicinošu faktoru minēja brīvāku bērnudārzu pieejamību, lauku reģionu iedzīvotāji (50%) par svarīgākiem uzskata atbalsta pasākumus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Tomēr 71% Latvijas iedzīvotāju ir vienisprātis – nepieciešams veicināt ģimenes atbalsta sistēmu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem.

Izvērtējot galvenos iemeslus, kāpēc Latvijas ģimenēs ir mazāk bērnu, nekā tās vēlētos, 60% Rīgas iedzīvotāju minēja sadzīves apstākļu nepiemērotību, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pārējā Latvijā. Neskatoties uz augsto rādītāju, tieši rīdzinieki, salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jūtas visdrošāk par nākotni. Visvairāk potenciālā nestabilitāte nākotnē no plašākas ģimenes plānošanas attur latgaliešus (48%) un vidzemniekus (49%).

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *