Raksti

Dzīves stils

Aktuāli rotaļu randiņi

Uzklausa un sadzird. PEP mamma Ilga Sirmale kopā ar meitiņu Lāsmu.
Foto: no albuma

Sociālajos tīklos nereti gadās lasīt, ka jaunās māmiņas vēlas iepazīties ar citām mammām un mazuļiem, lai dotos kopīgās pastaigās un aprunātos par svarīgo.

Cēsniece Liene Mikusa ir mamma četrus mēnešus jaunajai meitiņai Ancei. Liene vien nesen pārcēlusies uz dzīvi Cēsīs, viņai šeit nav nevienas pazīstamas māmiņas, ar kuru satikties, tikmēr ļaujot mazuļiem spēlēties. Tad Liene, ņemot piemēru no draudzenes Rīgā, vēlmi satikties ar citām mammām publicēja sociālajos tīklos. “Rīgā tas nav nekas jauns – savstarpēji nepazīstamas mammas satiekas savos mikrorajonos, sadraudzējas un kopā pavada laiku. Tie tiek saukti par “Baby play dates” jeb bērnu rotaļu randiņiem. Pēc dabas esmu kautrīga, tomēr ticēju, ka Cēsīs būs kāda līdzīgi domājoša māmiņa, ar kuru būs jauki pavadīt laiku,” stāsta Liene.

Viņas ierakstam atsaucās vairākas mammas, kurām ir mazi bērni, tad sekoja nākamais solis – organizēt pirmo tikšanos. “Jāatzīst, Cēsīs nav lielas izvēles, kur doties mammai ar bērniem, kur būtu iespējams izdzert kafiju, aprunāties, bet bērniem spēlēties. Vienu no satikšanās reizēm rīkojām parkā, otru – pie vienas no māmiņām mājās. Abas reizes bija ļoti jaukas un sirsnīgas, esam nolēmušas šos rotaļu randiņus rīkot ik mēnesi,” atklāj jaunā māmiņa.

Liene atzīst, ka sākotnējās bažas, ka tikšanās var neizdoties, pagaisušas jau pirmajās minūtēs: “Iespējams, tieši tas, ka viena otru nepazinām, mums palīdzēja justies tik ērti un brīvi. Mums nav neērti runāt par problēmām un ikdienas sarežģījumiem – par laika plānošanu, mazuļu miegu, mūsu untumiem un kašķiem, jo ātri vien sapratām – tas viss mums ir kopīgs. Es gribētu iedrošināt jaunās māmiņas meklēt kādu, ar ko parunāties, neieslīgt vienatnē savās problēmās. Tas ir tik svarīgi – par sajūtām runāt, ar tām dalīties. Galu galā tikai tad, ja mēs būsim ar dzīvi apmierinātas, būsim labas mammas saviem bērniem. Un pēc šīm tikšanās reizēm katra jūtas tik viegli, tik priecīgi un apmierināti. Turklāt arī mazuļiem ir bijis interesanti, gūtas jaunas emocijas un iespaidi.”

Mazuļu rotaļu randiņu dalībnieces izveidojušas arī kopīgu saraksti tālruņos, lai viena ar otru varētu ātri un ērti sazināties. PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mamma Ilga Sirmale ik dienu tiekas ar māmiņām dažādās Latvijas pilsētās, tostarp Cēsīs, skaidro, ka vecāki pēc bērna piedzimšanas sastopas ar lielu apjukumu – ir pieejams daudz informācijas par pareizu bērna aprūpi un attīstības posmiem. “Vecāki PEP mammu bieži uzmeklē tādēļ, lai kliedētu šo apjukumu, lai atgrieztos pie savām izjūtām par to, kas tieši derēs bērnam. Tāpat pēdējā laikā bieži sastopos ar situācijām, kad mamma mani kā PEP mammu aicina pie sevis uz mājām, lai pārrunātu to, kādas sajūtas piedzīvo pati mamma, lai saprastu, kā aptvert mammas lomu un kā veidot attiecības ar bērniņu. Šī tendence mani iepriecina, jo tas parāda, ka vecāki nekautrējas no savām sajūtām, atzīst, ka jaunā situācija ir neierasta, varbūt pat biedējoša. Emociju pārrunāšana ar kādu, kurš patiesi klausās, ir ļoti vērtīga ne tikai mammai pašai. Mammai, kura sajūt sevi un kura rūpējas par savām vajadzībām, vieglāk kļūst sajust arī bērnu,” pārliecināta ir I.Sirmale. Viņa norāda, ka mammām ir ļoti vērtīgi būt kontaktā ar citām sievietēm, kurām ir līdzīga vecuma bērni. Tomēr, viņasprāt, šādas mammu sanākšanas var radīt arī papildu stresu, jo nereti šādās kompānijās novērojama salīdzināšana, tiek izteiktas pamācības vai pat noniecināts kādas mammas viedoklis. PEP mamma iesaka: “Ja mammas un mazuļi izlemj rīkot tikšanos, būtu svarīgi, lai to kāds vadītu, pārraudzītu, kā norit sarunas, un ievērotu, ja kādas mammas jūtas tiek aizskartas. Bērni ir tas dārgākais, kas mums ir, tieši tāpēc mēs, mammas, ļoti sāpīgi varam uztvert arī ne ar ļaunu nodomu teiktus vārdus, piemēram, pamācības. Protams, šādas grupas var sniegt arī lielu atbalstu, lai pārrunātu interesējošos jautājumus, dalītos pieredzē.”

Ilga Sirmale norāda uz pozitīvu tendenci, ka, ja agrāk mammas kautrējās lūgt palīdzību un nevēlējās atzīt, ka nejūtas labi mammas lomā, tad tagad situācija būtiski mainījusies. Mammas kļūst arvien atvērtākas palīdzībai “no ārpuses”, atklātākas savās izjūtās. Mammas saprot, ka, saņemot atbalstu, ir iespējams piedzīvot vairāk priekpilnu brīžu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *