Ziņas

Sabiedrība

Dzīve laukos nebaida

Laucinieki. Ivaram un Agitai dzīve un saimniekošana laukos nešķiet par grūtu, bet Paulai te vienkārši patīk.Foto: Sarmīte Feldmane

Kaives pagasta “Burtniekos”, kā saka saimniece Sandra Stivriņa – nejaukt ar Kaivi Tukuma pusē un Burtniekiem pie Valmieras. “To vienmēr piesakām, kad ved lopbarību, jo bijušas reizes, kad vedēji aizbrauc uz citu pusi,”
pastāsta Sandra. Viņas piemājas saimniecībā ir vairāk nekā 70 lopu liels ganāmpulks, no tā 48 slaucamās govis. “Izdevīgāk būtu likvidēt, viegli nav,” saka saimniece. Gadu gaitā izveidotajā saimniecībā strādā abi ar vīru un dēls Ivars ar dzīvesbiedri. “

“Negribas novēlēt, lai jaunie laukos mokās. Ivars atnāca no pilsētas, grib te strādāt. Gribētos, lai cilvēcīgi dzīvo, bet Ivars ne, viņam laukos patīk. Jaunie taču grib brīvāk padzīvot, bet te visu laiku esi piesiets, visas dienas tikai darbs,” pārdomās dalās mamma.

Ivars un Agita uz saimniekošanu laukos raugās optimistiskāk. Abi izmācījušies par pavāriem, pastrādājuši Rīgā, atgriezušies. “Lauksaimniecībā jau nevar uz priekšu pat gadu paredzēt. Ja būs iespējams, labprāt te saimniekotu,” saka Ivars. Abi pabeiguši kursus. Agita saimniecībā veic pārraudzību, Ivars mākslīgo apsēklošanu. Vairs nav jāmaksā citiem speciālistiem, arī tas saimniecībā ir atspaids.

“Puse lopbarības ziemai savākts, siena gan vēl nav, bet tagad ir zāle, tikai sauli vajag. Pienu pārdodam “Rankas pienam”. Vienmēr var gribēt, lai maksā vairāk. Bez kredītiem zemnieks iztikt nevar. Tehnika sagādāta, strādāt var,” saka Ivars.

Arī tam, ka pilsētā dzīve vieglāka, Ivars un Agita nepiekrīt. “Kamēr mācījos, bija interese par izvēlēto profesiju, bet, lai strādātu, tā tomēr īsti nepatīk,” atzīst Agita un uzsver, ka nav tā, ka visi labumi ir tikai pilsētā, arī tur maize nav bez garozas. Agita ir liezēriete, Kaivē iedzīvojusies. Viņa vada dāmu deju grupu “Kaiva”, ideju netrūkst, tikai jāmēģina tās īstenot. Ivars spēlē volejbolu. “Laiku visam var atrast,” pārliecināts Ivars. Mamma gan iebilst, ka jaunie nekur netiek, jo abi ar vīru vieni ar darbiem galā netiek, bet atrast kādu, kurš varētu kaut dienu piepalīdzēt, nav iespējams, jo katram uzticēt lopus nevar.

Ivara un Agitas optimisms mammu pagaidām nepārliecina. “Nebūs viegli. Kūts arī veca,” viņa bilst.

Pār kalnu mājās nāk govis, jāgatavojas slaukšanai. Katram ģimenē savi darbi. Kopā visu var izdarīt. Mazā Paula skrien līdzi vecākiem un vecvecākiem. Viņai arī savas rūpes – jāuzmana eži, kuru saime dzīvo pagalmā. Interesanti, kur tie atkal aizgājuši.