Ziņas

Sabiedrība

Dzimst jaunā paaudze

Gan ar seniem un latviskiem vārdiem, gan jauniem un moderniem. Statistika rāda, ka pērn astoņu novadu dzimtsarakstu nodaļās kopumā reģistrēti 456 jaundzimušie.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu dzimtsarakstu nodaļu informācija liecina, ka novados reģistrēto jaundzimušo bērnu skaits saglabājas stabils. Salīdzinot ar 2016. gadu, vairāk dzimuši tieši stiprā dzimuma pārstāvji.

Cēsu novada Dzimtsa­rakstu nodaļā pērn reģistrēti 216 bērni, kas ir par vienu bērnu vairāk nekā 2016. gadā. Vairākas pozitīvas tendences, salīdzinot pēdējo gadu datus, novēro Cēsu novada Dzimt­sarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne: “Kopējo reģistrēto bērniņu skaits pēdējos gados nav būtiski mainījies. Tomēr mūs iepriecina, ka 2017. gadā Cēsu Dzimtsarakstu nodaļā ir reģistrēti par 23 Cēsīs dzimušo bērniņu vairāk, nekā tas bija 2016. gadā. Gribam cerēt, ka šīs ģimenes, kuras Cēsīs dzimušos bērniņus reģistrē, arī dzīvo Cēsīs. Tāpat pa ilgiem laikiem varam teikt, ka lielākā daļa reģistrēto bērnu dzimuši vecākiem, kas dzīvo laulībā. No pērn reģistrētajiem jaundzimušajiem 114 bērniem vecāki ir laulājušies, 110 bērniem ir atzīta paternitāte, bet vienam bērnam nav reģistrēts tēvs. Sabiedrībā tik bieži tiek diskutēts par laulības nozīmi – šķiet, cilvēki ieklausās un aizdomājas.

Tāpat esam novērojuši pozitīvu tendenci, ka ģimenēs palielinās otro un trešo bērniņu skaits. 2017. gadā par 15 vairāk reģistrēti trešie bērni ģimenē, salīdzinot ar 2016.gadu. Sa­vukārt ceturto, piekto un sesto bērnu skaits palicis nemainīgs – reģistrēti deviņi ceturtie bērni, trīs piektie bērni un viens sestais bērns.”
I. Gabrāne zina stāstīt, ka Cēsīs pērn populārākie vārdi bijuši Emīlija, Evelīna un Rebeka, bet zēniem – Roberts, Patriks, Gustavs un Kārlis. “Lūkojoties uz jaundzimušo vārdiem un tautībām, Cēsis joprojām ir nemainīgi latviska pilsēta. 2017. gadā Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti arī trīs krievu tautības bērni, viens ķīnietis un viens vācietis,” informē Iveta Gabrāne.

Salīdzinot ar 2016. gadu, no astoņiem kādreizējā Cēsu rajona novadiem vislielākais reģistrēto jaundzimušo skaita pieaugums bijis Jaunpiebalgas novadā. Tur 2016. gadā reģistrēti 11 bērni, bet 2017. gadā – 22 mazuļi. “Esam novērojuši, ja vienu gadu jaundzimušo skaits novadā ir lielāks, tad nākamajā gadā tas ir mazāks. Iespējams, tas saistīts ar to, ka bērns sasniedz vecumposmu, kad mamma un tētis ir gatavi vēl kāda bērniņa ienākšanai ģimenē. Par to liecina arī tas, ka pērn bērniņi, kas reģistrēti Jaunpiebalgas novadā, lielākoties bijuši otrie vai trešie bērni ģimenē,” stāsta Dzimt­sarakstu nodaļas vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Noda­ļas vadītāja arī norāda, ka lielākoties bērni dzimuši laulībā.

Jaunpiebalgas novada Dzimt­sarakstu nodaļā pērn reģistrēti tikai latviešu tautības bērni. Arī bērniem dotie vārdi izraudzīti latviski – piemēram, Rota, Maija, Ie­va, Eduards un Gustavs. D. Biše­re-Valdemiere arī norāda, ka pērn novadā mirušo cilvēku skaits bijis mazāks nekā novadā reģistrēto jaundzimušo bērnu skaits.

Pārgaujas novada Dzimt­sarakstu nodaļā pērn reģistrēti 34 bērni, no kuriem 14 bijušas meitenes, bet 20 zēni. “2016. gadā novadā tika reģistrēti 40 bērni. Tā ir, ka katru otro gadu reģistrēto bērniņu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gadā. Bet priecē fakts, ka pēdējo gadu laikā šis skaits pārsniedz 30. Tāpat arvien vairāk izjūtam to, ka tēvi atzīst savus bērnus. Pat ja bērns nav dzimis laulībā, tiek atzīta paternitāte. Arī uzvārds bērnam visbiežāk tiek dots tāds, kāds tas ir tēvam,” zina stāstīt Pārgaujas novada Dzimt­sarakstu nodaļas vadītāja Laima Poriete. Viņa norāda, ka, izvēloties bērniem vārdus, vecāki ņem vērā gan latviskus vārdus, gan arī tādus, kas labi skan angļu mēlē: “Vārdiņi tiek likti visdažādākie, bet jau ilgāku laiku novadā nav reģistrēta neviena meitene, kuras vārds būtu Līga. Tomēr, ja pirms pāris gadiem aktuāla bija divu vārdu došana bērnam, tad tagad lielākoties bērnam tiek likts viens vārds.”

No vēsturiskā Cēsu rajona astoņiem novadiem visvairāk bērnu pērn reģistrēti Cēsu novadā – 216; otrs lielākais skaits jeb 64 bērni reģistrēti Priekuļu novadā, bet trešais lielākais reģistrēto bērnu skaits, 44 jaundzimušie, reģistrēti Amatas novadā.