Ziņas

Sabiedrība

Dziesmusvētku kalniņā – karogs

Uzdāvināta skaista un īpaša vieta Cēsīm un cēsniekiem! Lielākais no karoga mastiem, kas Valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos atradās pie estrādes Mežaparkā, ir pārvests uz Cēsīm un uzstādīts uzkalniņā pie Lenču un Krasta ielas, kuru kopš 1973. gada dēvē un pazīst kā Dziesmusvētku kalniņu. Foto: Publicitātes

Latvijas simtgades rīts daļai cēsnieku atnesa negaidītu notikumu. Pa māju logiem veroties, Lenču, Dzintara, Festivāla, Akmens un Valmieras ielas iedzīvotāji tālē augstu virs koku galiem ieraudzīja plīvojam sarkanbaltsarkano karogu.

Iepriekšējā dienā uzņēmējs Andris Lukstiņš un viņa domubiedri ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu bija īstenojuši ideju – uzstādīt pilsētā 18 metrus augstu karoga mastu, kas šovasar XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā atradās Mežaparka estrādes pašā vidū.

Vienojoties ar pašvaldību, simboliskajam mastam piemērotākā vieta rasta kalnā, kur aug ozolu aleja, ko 1973. gadā stādīja Dziesmusvētku simtgades dalībnieki. Šajā Lenču un Krasta ielas kalnā toreizējie Cēsu rajona koru dziedātāji novietoja arī akmenī kaltas piemiņas zīmes. Līdz šim zeme bijusi privātīpašums, taču panākta vienošanās ar īpašnieku, un no nākamā gada Dziesmu­svētku kalniņš pāries pašvaldības īpašumā, tā sāks vietas labiekārtošanu, kā arī rūpēsies, lai karogs varētu plīvot visu laiku, bet pakalns kļūtu par atpūtai piemērotu vietu.

Idejas karoga masta atgādāšanai no estrādes Rīgā uz Cēsīm autors ir Andris Lukstiņš. Viņš bija gādājis par masta uzstādīšanu un aicināja palīgus arī karogu piestiprināt un pacelt. Masta autentiskumu apstiprinājis uzņēmums “Amber­lat”, kas to izgatavojis un šovasar uzstādījis Rīgā, Dzies­musvētku estrādē. Ražotājs atbalstījis ieceri mastu uzstādīt Cēsīs, Latvijas karoga izcelsmes vietā.

Projekts īstenots ar iedzīvotāju iniciatīvu platformas “Cēsu projekti” atbalstu. Ar sociālo tīklu starpniecību ideju par augsto mastu cēsnieki atbalstījuši tik aktīvi, ka pieticis uzreiz trīs lielformāta karogu iegādei. Andris Lukstiņš karoga uzvilkšanas laikā pateicās, ka ideja radīt vēl vienu vietu, kur iespēja paust lepnumu par latviešu kultūru, tik aktīvi atbalstīta. Rokturis, kas paredzēts karoga pacelšanai mastā, tika pasniegts Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozen­bergam. Viņš sacīja: “Andra Lukstiņa idejai jau pievienojušies daudzi uzņēmēji, Cēsīs ir aktīvi cilvēki, inteliģence, un katrs pielicis roku, lai Cēsīs, kalniņā ar simbolisku nozīmi, dēvēta par Dziesmusvētku simtgades kalniņu, plīvotu karogs.” J.Rozen­bergs aicināja no kalna pavērst skatu tālumā, kur pat miglainajā dienā bija saskatāms Jaunās pils tornis ar Latvijas karogu mastā, nemaz nerunājot par baznīcas dominanti.

Liela formāta karogs, kas nemitīgi plīvos šai pilsētas kalnā, būs ražots no speciāli gatavota auduma. “Laiks rādīs, cik bieži karogs būs jāmaina,” sprieda Andris Lukstiņš. Tālāk karoga maiņa būs pašvaldības ziņā.

“Nedomājām, ka šodien sanāks tik daudz cilvēku, būtu sagādājuši vairāk cienasta,” nemīlīgajā novembra pēcpusdienā sacīja Andris Lukstiņš, priecīgs un pateicīgs par cēsnieku klātbūtni. A.Lukstiņš kopā ar sievu un bērniem aicināja visus arī pie galda pacienāties, sasildīties. Karoga masta pakājē esot, cēsnieki diriģentes Marikas Slotinas – Brantes vadībā vēlējās dziedāt vēl pa kādai dziesmai.

Pēc šī notikuma ātri izplatījās jaunums, ka pilsētā ir vēl viens masts lielformāta karogam, un Dziesmusvētku kalniņš svētku dienās bija itin apmeklēts.