Ziņas

Sabiedrība

Dziesmu svētki ieskandina Cēsis

Pasākums sākās ar svētku dalībnieku gājienu no stadiona uz Pils parku. Dalībnieki cits par citu krāšņāki, skatītāju uzmundrināti, skaļi dziedāja, uzgavilēja un māja atbalstītājiem ar ziedu pušķiem. Katram dalībniekam bija krāsains lakatiņš ar uzdrukātu Cēsu simboliku, ar tiem koncertā

bērni un jaunieši veidoja dažādas figūras un spēlējās ar krāsām. Pasākuma vadītāji Pepija Garzeķe (Laila Kirmuška) un Valts Miltovičs izskaidroja krāsu nozīmi: “Dzeltenā ir darba mīlestība. Zaļā – mīlestība pret dabu. Zilā krāsa simbolizē cieņu pret laiku. Oranžā – mīlestība pret līdzcilvēkiem. Sarkanā raksturo spilgtas personības. Un tas viss ir Cēsīs!”

Vienības laukumā skolēnus sagaidīja Pepija Garzeķe, piesakot korus un deju kolektīvus. Pils parka estrādē dalībniekus vēlreiz pieteica svētku organizētāji, informējot skatītājus par to nozīmīgākajiem sasniegumiem, kolektīva nosaukuma vēsturi vai devīzi. Estrāde bija izgreznota atbilstoši dzimšanas dienas svinībām – milzīga simboliska torte uz skatuves un visapkārt daudz balonu.

Kad svētku dalībnieki ieņēmuši vietas uz skatuves, pārsteigumu sagādāja Pepija Garzeķe, ierodoties parkā un piebraucot pie estrādes neparastā automašīnā, un sveicot visus svētkos. “Dzimšanas dienas

ballīte var sākties!” sauca Pepija Garzeķe pēc tam, kad skolēni pēc viņas mājiena pastiprināja svinību noskaņojumu ar dzimšanas dienas svilpītēm.

“Dziesmai ir neaptverams spēks vienot visas pasaules tautas,” oficiāli pasākumu atklāja koru virsdiriģente I.Šķendere. M.Brasliņš novēlēja dejotājiem raitu soli un dziedātājiem skanīgas balsis. Svinīgi mastā tika uzvilkts Cēsu karogs, un rajona skolēnu Dziesmu un deju svētki varēja sākties.

Dziesmas dažādās noskaņās, gan jautras, gan lēnas. Viena aiz otras izskanēja Valda Zilvera cikls “Laika upē es”, Raimonda Paula “Vivat Latvija”, Renāra Kaupera “Mana dziesma” un citas, mijoties ar tautas dejām. Visi dalībnieki bija aktīvi, smaidīgi un radoši. Koristi atbalstīja dejotājus un dejotāji- dziedātājus.

“Cēsnieks” ar I.Aizgales mūziku un I.Cipes vārdiem ir dziesma, kas simbolizē Cēsu 800-gadi. Skanot šai dziesmai, parka estrādē kopā saplūda dziedātāji un dejotāji.

Rajona skolēnu Dziesmu un deju svētki bija izskanējuši un arī visu sveicieni Cēsīm dzimšanas dienā.

Rajona padomes un pilsētas domes pārstāvji un izteica savu vērtējumu par svētkiem. Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis pateicās kolektīvu, skolu vadītājiem, diriģentiem un pašvaldībām. “Ar mums kopā bijusi māmuļa daba, veltot šo skaisto pēcpusdienu,” par to, ka svētkus neiztraucēja lietus, priecājās rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Šķiet, ka dziesmu skanīgums un deju ritmiskums bija aizbaidījis visus lietus mākoņus. Pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders teica paldies skolēniem par sagādāto skaisto dāvanu Cēsīm: “Šis vakars ir kā pēdējais finišs, ieskandinot Cēsīm 800. Vēlos teikt – daudz baltu dieniņu Cēsīm.”

Svētku dalībnieki par koncertu bija sajūsmināti. “Sajūtas citādākas nekā Dziesmu svētkos Rīgā, jo te esam tuvāk mājām. Diena bija gara, daudz mēģinājām, taču mēs zinājām, kam gatavojamies. Mēģinājums patiesībā ir puse no pasākuma. Beigās kopības sajūta ir lieliska,” pēc svētkiem emocijās dalījās Jaunpiebalgas vidusskolas dejotājas Madara un Rasa Ontužānes un Eva Matīsa. Arī dziedātāji gandarīti. “Dziesmu svētki man ļoti patika. Noteikti braukšu arī nākamgad,” priecīga bija Raunas vidusskolas koriste Arta Ābrama.

Cēsniece, studente Elga Prauliņa vēlējās koncertā vairāk dzirdēt koru dziesmas, ne tik daudz vērot dejas: “Pasākums jauks, taču pati esmu bijusi koriste, tāpēc vairāk pievērsu uzmanību dziesmām. Neizpratni radīja tas, ka pasākumu vada Pepija, jo Dziesmu svētkos piedalās daudzi jaunieši, ne tikai mazi bērni.” Viņai piekrita vairāki skatītāji, uzskatot, ka Pepijas Garzeķes tēls šajā pasākumā bijis lieks, tas radījis nevajadzīgas bērnišķīgas asociācijas. Citās domās bija cēsniece Naģežda Kociņa, kurai visi trīs bērni dziedāja korī: “Pasākums bija labi noorganizēts, var redzēt, ka daudz darba ieguldīts.”

Mazā dejotāja Elvija mamma Laima Ciekurzne atzina, ka diena bijusi gara un bērni noguruši, taču dēls labi izdejojies un šī bijusi “lieliska iespēja tikt ārpus mājas”. Viņai piekrita arī Mārsnēnu pamatskolas deju kolektīva vadītāja Ilze Meistere: “Bērni bija noguruši, bet priecīgi, jo laiks bija jauks. Šajos svētkos piedalāmies katru gadu.”

Pasākuma virsvadītāja IlgaŠķendere par paveikto bija ļoti gandarīta: “Bērni bija brīnišķīgi. Viss izdevās ļoti labi, kā iecerēts. Dienā mēģinājumi sanāca īsāki, jo viss ritēja raiti. Mūsu komanda, kas darīja melno darbu, arī bija lieliska. Paldies speciālistēm Sandrai Trēziņai un Ingūnai Arājai no izglītības pārvaldes.” I.Šķendere bija priecīga par jauko laiku un daudzajiem apmeklētājiem.

Viņa atklāja, ka ik gadu centīsies šo tradīciju turpināt, un ir jau idejas nākamajiem rajona skolēnu Dziesmu un deju svētkiem.

Svētku virsvadītāji bija Ilga Šķendere un Māris Brasliņš, virsdiriģenti Mārtiņš Klišāns, Ilga Šķendere un Andra Leite. Par scenāriju un režiju parūpējusies bija Ginta Traine. Koru dziedājumu muzikāli atbalstīja instrumentālā grupa Valda Zilvera vadībā.

Jau vairāk nekā 20 gadus rajonā ir tradīcija vasaras sākumā rīkot skolēnu Dziesmu un deju svētkus. Svētki rajonā nenotiek tajos gados, kad galvaspilsētā ir visas Latvijas skolēnu Dziesmu un deju svētki.