Ziņas

Redzeslokā

Dziesmu iedvesmots deju uzvedums

Uz Cēsu skatuves. Tautas deju kolektīva “Randiņš” jubilejas koncertā “Pasaka par Atslēdziņu”. Foto: Foto: Normunds Kažoks

Maija svētdienā pirms bērnu tautas deju kolektīva “Randiņš” koncerta daļa apmeklētāju jutās izbrīnīti, skatītāju rindās ieraugot dziedātāju Haraldu Sīmani. Izbrīna iemesls izrādījās – vēl nav izlasīta “Randiņa” 20 gadu jubilejas koncerta programma. Nav ierasts, bet tieši dziesminieka Haralda Sīmaņa sacerētās un iedziedātās melodijas Arvīda Ulmes dzejai bija Cēsu kolektīva radošā darba pamatā.

Tā bija izlēmusi deju pedagoģe, horeogrāfe Sandra Bārtniece. Cēsīs strādājot, kurzemniece apjautusi, ka abu savulaik Cēsīs pazīstamo disidentu – Arvīda Ulmes dzeja un Haralda Sīmaņa mūzika – dziesmu ciklam “Pasaka par Atslēdziņu” var būt par pamatu jaunam skatuves mākslas darbam, kura saturs ir aktuāls arī autoru mazbērniem.

Deju kolektīva “Randiņš” 20 gadu uzvedums bija izveidots necerēti aktuāls. Divas dejotāju paaudzes – tagadējie un kādreizējie audzēkņi – uz skatuves, trīs paaudzes skatītāju zālē, un visi vienā elpā izdzīvo meitenes vārdā Atslēdziņa pieaugšanas ceļu. Ja, A.Ulmes grāmatu lasot, var šķist, ka tā ir pasaciņa par ļauno pūķi, tad uzvedumā tā nebija pasaka, bet dzīves līkloči. Tiem cauri iet jauna būtne, pirms vēl atšķir labo no ļaunā.
Šim stāstam uz skatuves filozofiski sekojot, “Randiņa” uzvedumā Atslēdziņu var ieraudzīt arī kā Latviju – jaunu valsti, tikai simts gadu vecu, kura iziet pieaugšanas ceļu. Izdejotajos notikumos saskatīt Atslēdziņas ceļu uz brīvību raisīja arī Haralda Sīmaņa ekspresīvā dziesmu izpildījuma ieraksts, tas nav novecojis. Skatītāju jūtas Vidzemes lielajā koncertzālē uzbangoja kā devītais vilnis, kad komponists un izpildītājs Haralds Sīmanis, skatītāju saukts, nāca arī uz skatuves.

Ne tikai deju ritmi, dziesmas, arī tērpu un dekorāciju krāsainība koncertam deva pienācīgu mērogu. Kā nojaušams, lielā mērā par to bija parūpējušies tieši dejotāju vecāki.

“Randiņa” uzvedums līdz ar S.Bārtnieces radošo darbu bija bagātināts arī ar pieredzējušu horeogrāfu Lilitas Jansones un Reiņa Rešetina, kā arī jaunās horeogrāfes Paulas Āboliņas idejām. Veidojot uzvedumu, bija līdzdarbojušies arī kādreizējie dejotāji, kas nu jau ir pieaugu­- šie.