Ziņas

Sabiedrība

Dzied lakstīgalas, skan tautasdziesmas

Cēsu pils priekšā. Sešas stundas Muzeju naktī te uzstājās Latvijā pazīstamas folkloras, tautas mūzikas un postfolkloras grupas.Foto: Sarmte Feldmane

Pēc aizvadītās Muzeju nakts Kultūras ministrija secinājusi, ka tās apmeklētāju skaits turpina pieaugt tieši reģionos. Savukārt apmeklētāji kļūst prasīgāki un izrāda lielākuinteresi. 122 muzejos šogad reģistrēti 221 284 apmeklējumi.

“Mums šī bija apmeklētākā Muzeju nakts. Brauca no Madonas, Valmieras, tuvākiem novadiem. Lielākoties tās bija ģimenes,” stāsta Drustu novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece un uzsver, ka apkārtnē un arī Drustos bija vairāki citi pasākumi, bet tomēr ne tikai vakarā, visas dienas garumā muzejā bija apmeklētāji. “Liela interese bija par senajiem amatiem, kalējs rādīja amata prasmes. Tā kā ir interese, arī vasarā rīkosim darbnīcas, lai cilvēki var redzēt ne tikai, kā strādā kalējs, arī citi amatnieki,” atklāj muzeja vadītāja. Muzeju nakts bija arī reize, kad iepazīt Drustus. To varēja izdarīt fotoorientēšanās sacensībās, kur svarīgākais bija nevis ātrums, bet prasme atrast iespējami daudz objektu un reizē par tiem uzzināt.

“Nebija steigas, nebija lielas kustības, bet tie, kuri atbrauca, gribēja redzēt un uzzināt. Bija daudz konkrētu jautājumu, kurus cilvēki vēlējās noskaidrot muzejā,” atzīst Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule un uzsver, ka ar katru apmeklētāju muzejnieki varēja aprunāties. L.Grudule pastāsta, ka bijis daudz jauniešu, arī draugu grupas no Smiltenes un Saulkrastiem. “Ieinteresētība bija pat lielāka nekā ikdienas ekskursijās. Īpašs prieks par piebaldzēniem, kuriem darbu steigā nav laika atnākt uz muzejiem, bet viņi izmantoja Muzeju nakti, lai apskatītu novada muzejus,” pārdomās dalās muzeja vadītāja.

Katrā Piebalgas muzejā valdīja cita noskaņa, radot interesi par vietu, cilvēkiem, kuri te reiz dzīvojuši, strādājuši. “Kalna Kai­bēnus” tonakt varēja iepazīt kā romantisku lauku sētu, bija iespēja arī ielūkoties pirtiņā. Te kopā ar muzejniekiem darbojās tūrisma speciāliste Laura Prūse.

Piebalgas muzejnieku nākotnes stāstos noteikti tiks iekļauts patiess notikums aizvadītajā Muzeju naktī. “Cik skaisti jūs mūs sagaidāt,” tuvojoties “Jāņaskolai”, smaidot sacīja kāda sieviete. Ģimene apstājās un klausījās, kā dzied lakstīgalas, kuru dziesmas muzejā atskaņo. Liels bija apmeklētāju pārsteigums, ka lakstīgalas dzied apkārtnes ābelēs. “Tagad sakām ieslēgt lakstīgalas,” smej L.Grudule un uzsver, ka neviens Rīgas muzejs nespēj dot dabas klātbūtni, kur patiešām lakstīgalu balsis būtu jāieslēdz. Muzeju naktī daudzi apmeklētāji arī atzinuši, ka uz Piebalgu izdevīgi braukt, jo te ir četri muzeji, turpat netālu Drusti.

Cēsu muzejnieki, pils saimnieki, Muzeju naktī apmeklētājiem piedāvāja izbaudīt skaistu maija vakaru. Bez steigas, drūzmēšanās ekspozīcijas zālēs, bet gan “Tautasdziesmu maratonu”. Līdz vieniem naktī pils pagalmā un vecajā alus brūzī uzstājās Latvijā pazīstamas grupas, kuras piedāvāja savas tautasdziesmu interpretācijas – no tradicionāla dziedājuma līdz postfolkloras ritmiem. “Mēs daudz runājam par mantojuma saglabāšanu. Latvijas simtgades gadā gribējām pievērst uzmanību tieši nemateriālajam kultūras mantojumam, tā paraudzīties uz Muzeju nakti no cita skatupunkta,” saka Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Kristīne Skrīvere un uzsver, ka gribējies izveidot jēgpilnu pasākumu, kurā nav burzmas.

Ideja par “Tautasdziesmu maratonu” radās Kristīnei un biedrības “Ziemupīte” vadītājai Dainai Vanagai. “Gribējās sarīkot nelielu dziedāšanas pasākumu, kur no vakara līdz rītam dzied. Kristīne ieteica Cēsis. Kāpēc ne? Vai ­Mu­­zeju nakts nav īstā reize? Tas ir prieks radīt un parādīt , cik esam bagāti ar tautasdziesmām. Prieks, ka cilvēku plūsma ir visu nakti. Mēs taču esam tik dažādi, katram patīk kas cits,” saka Daina Vanaga un atgādina, ka šīgada Muzeju nakts tēma ir “Šūpulis”, bet tautasdziesma ir tautas identitātes šūpulis, tagadne un pamats nākotnei.

D.Vanaga atzīst, ka “Tau­tasdziesmu maratons” ir izaicinājums Muzeju naktij. Svarīgākais, lai klausītāji nepaliek vienaldzīgi. “Tā ir tautasdziesmu nakts, un cilvēkiem mazliet jāļaujas. Tas ir grūti, jo esam pieraduši, ka jā­skrien, bet te nekur nav jāsteidzas, jābauda nakts un tautasdziesmas. Var dziedāt līdzi, ieklausīties tautasdziesmu ritmā,” bilst D. Va­naga un atgādina, ka šī Muzeju nakts ir tradīcijas laušana – vai nu esi vasaras naktī, vai burzmā ej cauri telpām, neko neredzot.

Daudz ģimeņu ar dažāda vecuma bērniem, pensionāri, katrs izraudzījās, kādas tautasdziesmas paklausīties. “Ļoti brīnišķīga nakts. Mūzikas skolas audzēkņiem teicu, lai nāk ar vecākiem, būs jauks pasākums. Tāds arī ir. Tikai jāklausās un jābauda,” gandarīta ir cēsniece Anitra Rause. Arī jaunā paaudze viņai līdzās ieinteresēti klausās, zināmās dziesmas dziedot līdzi.
Visu vakaru apmeklētāji devās arī uz pili, bija pārsteigti, daudzi arī vīlušies, ka pilī netiek, ka bez maksas nevar izstaigāt muzeja zāles. Muzejs bez maksas bija atvērts piektdienā, šo iespēju izmantoja tiešām daudzi. “Muzeju naktī muzejiem jābūt vaļā. Tāpēc jau ir Muzeju nakts,” “Druvai” strikti teic Iveta Bērziņa no Lēdurgas, kura ar meitas ģimeni un mazbērniem bija speciāli braukuši uz Cēsīm.

Cēsīs Muzeju nakts izkāpa no pierastajiem rāmjiem. Katrs solis ārpus ierastā vieniem šķiet nevajadzīgs, citus pārsteidz un gandarī. “Mēs taču aizvien gribam kaut ko jaunu, neparastu. Te ir vasaras nakts, muzicē man tuvas grupas. Vai tad tautasdziesmas šodienas cilvēkam nav muzejs?” pārdomas izteica Aivars Krieviņš, kurš uz Cēsīm bija atbraucis no Ieri­ķiem.