Ziņas

Kriminālziņas

Dzērumā un bez tiesībām

Policijas ziņās pēdējā laikā itin bieži lasāms par aizturētajiem autovadītājiem reibumā, turklāt bez tiesībām vadīt jebkāda veida transportlīdzekli.

Vidzemnieki dzer daudz

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Lūks atzīst, ka arī viņiem oktobra otrās nedēļas nogales statistika bijusi šokējoša, jo no 11 aizturētajiem dzērājšoferiem astoņi bijuši bez autovadītāja tiesībām: “Runājot par autovadītājiem reibumā, statistika Vidzemē nav iepriecinoša, vidzemnieki dzer daudz un cītīgi. Pēc reibumā aizturēto autovadītāju skaita atpaliekam tikai no Rīgas reģiona un Zemgales. Protams, tas saistās arī ar darbinieku resursiem. Ja varētu uzlikt vairāk patruļu, noķertu vēl vairāk dzērājšoferu.”

Pirmajos deviņos mēnešos Vidzemes reģionā 2014. gadā tika aizturēti 414 vadītāji reibumā, 2015.gadā – 454, šogad – 418, no tiem katru gadu apmēram trešā daļa ir bez tiesībām. Skaitlis liels, bet reālā situācija droši vien ir vēl skarbāka, jo šie ir tikai tie, kuri “iekrīt”.

J. Lūks norāda, statistika pa gadiem liecina, ka aizturēto vadītāju skaits reibumā ar tiesībām nedaudz sarūk, bet pieaug aizturēto vadītāju skaits bez tiesībām: “Ir daudz gadījumu, kad braucējam tiesības jau atņemtas par braukšanu alkohola reibumā, bet viņš turpina braukt, pie tam – dzērumā. Acīmredzot problēma tajā, ka esošā sodu sistēma nav iedarbīga.”

Pārsvarā piespiedu darbs

Interesanta situācija atklājas, pārrunājot sodu apmērus, ko saņem reibumā braukušie ar tiesībām un bez tām. J. Lūks skaidro, ka galvenā atšķirība tajā, ka, aizturot šoferi reibumā bez autovadītāja tiesībām, tiek uzsākts kriminālprocess, ja tiesības ir – administratīvais process. Lai gan kriminālā sodāmība paliek cilvēka biogrāfijā uz visiem laikiem, tātad ir smagāks soda mērs, realitātē vairāk dabū ciest dzērājšoferīši ar tiesībām.

Krimināllikuma 262.pantā teikts: “Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

J. Lūks skaidro, ka šobrīd gan tiesas vairāk izvēlas piespriest piespiedu darbu, bet tas šos autovadītājus nebiedē: “Daudzkārt nācies saskarties ar to, ka vadītājus vairāk satrauc tas, vai mašīnu varēs dabūt atpakaļ. Tas viņiem daudz svarīgāk nekā tas, ka viņa biogrāfijā tiek ierakstīta kriminālā sodāmība. Šie vadītāji ir priecīgi, ka ir kriminālsods, jo zina, ka nebūs jāmaksā lielais naudas sods. Nostrādās uzliktās piespiedu darba stundas, un viss.”

Absurdā situācija

Nedaudz absurda situācija arī attiecībā uz mašīnas aizturēšanu. Vadītājam ar tiesībām tā no policijas jāizpērk, samaksājot par braucamā turēšanu stāvvietā, dzērājšoferiem bez tiesībām – par to nav jāmaksā. Arī tad, ja viņš brauc ar citam piederošu automašīnu, tās īpašniekam par to nav jāmaksā.

“Šiem dzērājšoferīšiem bez tiesībām pārsvarā ir vecās mašīnas, kuras viņi it kā nopirkuši, bet nav pārrakstījuši uz sava vārda. Ņemot vērā, ka viņam mašīna nepieder, nekādu konfiskāciju piemērot nevaram. Esam spiesti braucamo atdot īpašniekam, kurš to it kā pārdevis, bet rezultātā tā atkal nonāk pie aizturētā dzērājšofera. Protams, likums nosaka, ka nevar nodot automašīnu lietošanā cilvēkam, kuram nav tiesību vai kurš ir alkohola reibumā, bet tas netiek ievērots,” stāsta J. Lūks.

Patiesībā veidojas absurda situācija. Jo šoferim ar tiesībām, kurš aizturēts reibumā, jāmaksā par visu: tiesas uzliktais naudas sods atkarībā no promilēm, jāsēž konkrētās diennaktis administratīvajā arestā, kā arī pēc tam jāsamaksā visi izdevumi par automašīnas stāvēšanu stāvvietā. Dzērājšoferim bez tiesībām tas viss iet secen, jo viņam ir kriminālsods.

J. Lūks atzīst, ka vadītāji ir ļoti bezatbildīgi un ļoti bieži dominē uzskats, ja nav tiesību, nav ko zaudēt: “Tam, kurš vienreiz krimināli sodīts, bieži vien vienalga, vai būs otrā, trešā reize. Bijuši gadījumi, kad kāds Cēsu puses autovadītājs, kuram aprīlī noņemtas tiesības, pēc trim mēnešiem, atkal būdams reibumā, izraisa avāriju ar cietušām personām. Laikam viss atkarīgs no katra cilvēka, sodu sistēma ir izveidota, bet, ja cilvēks pats negribēs mainīties, sods nedos rezultātu.”

Protams, vienmēr jau neizdosies tikt cauri tikai ar piespiedu darbu. Ja aizturēs atkārtoti dzērumā bez tiesībām, tiesa ņems to vērā un sods noteikti būs bargāks. Ir gadījumi, kad par atkārtotiem pārkāpumiem nākas izciest reālu cietumsodu.

Jautāts par risinājumu situācijas uzlabošanai, J. Lūks ir pārliecināts, ka jāmaina likumi, jāpilnveido normatīvie akti: “Problēma apzināta, par to regulāri tiek runāts, un cerams, ka situācija tiks sakārtota un dzērājšoferīši bez tiesībām nevarēs justies tik droši. Vienmēr jau var cerēt, ka autovadītāju apziņa mainīsies. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka kriminālsods nav nekas labs, it īpaši, ja domā par nākotni. Jaunības maksimālismā par to, iespējams, pat neaizdomājas, bet turpmākajā dzīvē tas var radīt lielus šķēršļus.”