Ziņas

Sabiedrība

Dzērbenes pilī valda prieks

"Mantojums" no iepriekšējām paaudzēm. Dzērbeniešu rokdarbu izstādē. Foto: Sarmīte Feldmane

“Radošās brīvdienas – radi te!” otro reizi aicināja uz Dzērbenes pili. Tā iespēja kaut ko jaunu uzzināt, apgūt, arī satikties. Katra diena bija piepildīta. Dzērbenes pilī daudzus gaidīja pārsteigums – seno, skapjos saglabāto, balto rokdarbu no dzērbeniešu mājām izstāde “Man­tojums”.

“Aicinājām dzērbeniešus, lai atnes vecmāmiņu, vecvecmāmiņu rok­darbus, kas saglabājušies. Atsaucība bija liela,” stāsta māksliniece Ērika Māldere, bet dizainers Aigars Lenkevičs uzsver, ka izstādē apskatāmas vērtīgas laikmeta liecības. Ērika un Aigars ir projekta “Amats zelta pamats – 2017” īstenotāji.

“Par katru darbu izstādē ir kāds dzimtā saglabājies stāsts,” saka Aigars un rāda Almas Lapiņas izšuvumus, kas tapuši izsūtījumā Sibīrijā. Viņa tos darinājusi, lai, atgriežoties Latvijā, būtu, ko dāvināt. Alma Sibīrijā nonākusi, jo kāds vīrietis lūdzis viņu paslēpt, bet viņš izrādījies provokators. Turpat blakus Sakšu ģimenes gultas pārvalks, ģimene arī izstaigājusi Sibīrijas ceļu. Brīnumainā kārtā pārvalks saglabāts.

“Diemžēl daudzus baltos darbus skāris laiks,” bilst Ērika un rāda ar izšuvumiem bagātu galdautu, kas paglābts ugunsgrēkā, turpat kantaina aploksne ar smalkiem izšuvumiem, kurā glabāt ķemmi, kabatas sīpoliem. “Lūk, pie sienas liekams izšuvums “Jāj pa ceļu pasaciņa”. Tas atrasts mājā, kuru cilvēki nopirka, viņi par iepriekšējiem saimniekiem neko nezina,” pastāsta Ērika un atzīst, ka veidot izstādi bijis ļoti interesanti. Kopā ar veciem rokdarbu žurnāliem kāds atnesis arī putekļu drānas izšuvuma paraugu, bet cits to jau izšūtu uz auduma.

“Kādreiz katra sieviete nodarbojās ar rokdarbiem, tas bija tikums. Mūsdienās šis vārds aizvien retāk tiek lietots. Kādreiz katrā mājā bija šādi rokdarbi. Izstādē var arī redzēt laikmeta modi. Šodien ir svarīgi to saglabāt, jo nezinām, kāda būs nākamo paaudžu attieksme. Tas atkarīgs no tā, cik stipras dzimtā ir paaudžu saites,” pārdomās dalās Ai­gars Lenkevičs.

“Mantojums” ir ne tikai dzērbeniešu iepriekšējo paaudžu rokdarbi, tā ir saglabātā viņu piemiņa, atstātais mantojums, atgādinājums, ka viņi te dzīvojuši, radījuši skaistus darbus, daudz pārdzīvojuši un piedzīvojuši. Ikviens apskatīja taurenieša Jāņa Kārkliņa, Dzērbenes lauksaimniecības skolas audzēkņa un pasniedzēja, vēlāk Latvijā pazīstama augļkopja, pēc vācu slēpju parauga paša gatavotās slēpes. Viņa dēls Jānis Kārkliņš ir Latvijā pazīstams dizainers, daudziem bija pārsteigums, kādām zināmām lietām dizainu radījis tieši viņš.

Interesi raisīja Intas Štālas uz izstādi atnestie mammas darbmācības stundās šūtie priekšauti. Starp apmeklētājiem raisījās domu apmaiņa , cik šodien rokdarbi ir populāri, ko māca skolā, kā prasmīgi izmantot interneta piedāvātās plašās iespējas.

Zosēniete Ilze Prūse ir rokdarb­niece, kura, kā pati atzīst, rokdarbus sasaista ar vēsturi, kultūras mantojumu ielikdama mūsdienu dizainā. Ilze daudz strādājusi muzejos, pētot senos rokdarbus. Viņa darina naktskreklus ar izšuvumiem, arī meitenēm kleitiņas ar kādu izšuvumu. Šuvusi deju kolektīvam apakšsvārkus. “Dzīve ir skaista un interesanta,” sacīja Ilze un labprāt ikvienam iemācīja, kā izgatavot vienkāršu Zie­mas­svētku rotājumu.

“Ikviens amats ir cienījams, jo vairāk māki, jo vairāk pats vari izdarīt,” pārliecināta Ērika Māl­dere. Rīkojot radošās brīvdienas, ikvienam tiek dota iespēja bagātināties, ko jaunu iemācīties. Un vecumam nav nozīmes.

“Radošās brīvdienas – radi te!” tēma bija – dārzs, nelietderīgā lietderīgums, un ko tas mums dod. “Dabas klātbūtne mākslinieku, dizaineru, amatnieku un hobij­amatnieku darbos. Uzzinājām, kā krāsot un apdrukāt ar augiem. Bērniem patika domāt, kā papīra lapā iesaiņot olu, lai tā, nomesta zemē, nesasitos, izgatavot putnu barotavu no niedrēm un zariem,” pastāsta Ērika Māldere.
Interesanta bija diskusija par tēmu “Dizains + amatniecība”, kur pieredzē dalījās un citus rosināja domāt Mākslas akadēmijas Di­zai­na nodaļas pasniedzēja Aija Freimane. Projektu ideju prezentāciju un amatnieku, dizaineru va­karēšanu vadīja aktieris Kristaps Rasims.

Katrs, kurš aizvadītajās brīvdienās kaut uz mirkli iegriezās Dzēr­benes pilī, prom devās ar jaunām zināšanām un idejām. “Tās jāīsteno katram pašam,” uzsver Ērika Māldere.