Dzērbenes pagastā atvērts krodziņš “Dzērbenes sēta”. Tā īpašnieks ir Sergejs Glebovs, kurš pirms vairākiem gadiem no Krievijas pārcēlās uz Latviju, pagastā iegādājās gan dzīvojamo māju, gan bijušo kaltes ēku, kurā vēlējās izveidot krodziņu un uzsākt uzņēmējdarbību.

“Dzērbenes sēta” darbojas tikai pirmo mēnesi, un tās saimnieks bilst, ka nostrādātas vien 15 dienas un optimisms neesot zaudēts. S.Glebovs stāsta, ka bija vēlme krodziņu atvērt uz gadu mijas svinībām, lai gan sapratis, ka ziema un sala laiks Latvijā nav īsti veiksmīgākais, kad atvērt uzņēmumu.

“Tas nedaudz jokam, bet patiesībā tā arī ir, ka lielā aukstuma dēļ bijušas nelielas problēmas ar ūdensapgādi. Tāpat nemitīgi šī lielā ēka jāapsilda, turklāt te vispār nekad nav kurināts. Tā kā ir, par ko palauzīt galvu,” atzīst uzņēmējs un teic, ka pirmās darba nedēļas pagājušas interesanti. Pirmkārt, aiz muguras jau daudzās neskaidrības, dokumentu kārtošana un viss pārējais, lai uzņēmums varētu sākt darboties. Otrkārt, nākusi pirmā apjausma par dzērbeniešu interesi apmeklēt šādu krodziņu.

“Esmu saņēmis daudz komplimentu, un vispār cilvēki brīnās, kad pirmo reizi te ienāk. Iepriekš šī ēka bija nolaista. Vēl pirms tam te bija kalte. Tagad ēka ir restaurēta un izveidota par mājīgu atpūtas vietu. Piekrītu, ka ir, par ko pabrīnīties. Esmu uzņēmis pirmos apmeklētājus no pašu pagasta, kā arī no kaimiņiem – Taurenes, Drustiem un Raunas. Cilvēki izrāda interesi, bet vai būs pastāvīgie klienti, grūti spriest. Tiesa gan, domāju, kā šeit atpūtu padarīt interesantu. Plānā ir novusa un biljarda galda uzstādīšana, ir TV, kā arī būs šautriņu mešana. Vīri jau organizējuši pirmos šaha mačus. Tāpat esam plānojuši divas reizes mēnesī rīkot dzīvās mūzikas vakarus. Tā, piemēram, jau 23. janvārī būs pirmais mūzikas vakars,” stāsta “Dzērbenes sētas” saimnieks un skaidro, ka ēkas galā iekārtota pirtiņa, kuru piedāvā svinībām.

Ar S.Glebovu runājam par to, ko vispār mūsdienās nozīmē uzsākt nelielu biznesu. Viņš smaida un bilst: “Jā, es skatījos televīzijas raidījumu par bistro “Frics”, kur žurnālisti veica pētījumu un parādīja, ko nozīmē atvērt nelielu uzņēmumu. Tiesa gan, Jūrmala nav Dzērbene, mūsu pašvaldība bija pretimnākoša. Arī dažādas valsts iestādes, kurās vērsos ar jautājumiem vai dokumentiem, laiku garumā nevilka. Protams, esmu pieradis, ka jebkuru lietu, iesniegumu lielākoties iestādes izskata divu nedēļu laikā. Krievijā šī būtu atšķirība. Mēs sakām, ka vajadzēja jau vakar, un tad ātri viss tiek sakārtots. Bet tā ir cita sistēma. Latvijā jau ir eiropeiskāk, un man patīk sakārtotas lietas,” saka S. Glebovs un prāto par lielajiem nodokļiem, kas jāmaksā mazajam uzņēmējam.

“Saprotu, ka Latvijai nav naftas un dārgmetāla raktuvju. Kaut kā jau valsts jāuztur. Taču domāju, ka mazajiem uzņēmējiem uzliek lielu nodokļu slogu. Man arī jau par pirmajām piecpadsmit darba dienām grāmatvede uzrādīja, cik jāsamaksā nodokļos. Krievijā mazajiem uzņēmējiem pirmo gadu tiek dota nodokļu atlaide, un tas ir saprotami. Uzņēmējam tiek dots laiks apjaust, kā viņam biznesā veiksies, un dota iespēja nostāties uz kājām,” stāsta uzņēmējs. Taču viņš nežēlojas. S. Glebovs ir apbrīnojami optimistisks, viņš norāda, ka abi ar sievu vēlējās Latvijā atvērt šādu krodziņu un paši tajā saimniekot.

“Esmu te saimnieks. Apkalpoju klientus. Ja vajag, pagatavoju tēju vai kafiju. Piedāvāju kādu karstmaizīti. Parunājos ar cilvēkiem. Mani gan jau brīdināja, ka ziemas mēneši būs grūtāki, ka vajag izturēt. Bet domāju, ka viss būs labi. Sieva darbojas arī tūrisma nozarē. Ir idejas, kā piesaistīt ārvalstu tūristus. Otrajā stāvā ēkai plānojam izveidot istabiņas, kur cilvēkiem nakšņot, tā kā domāju, savu klientu atradīsim,” bilst “Dzērbenes sētas” omulīgais saimnieks. Viņš norāda, ka nākotnē labprāt sadarbosies ar vietējām kulinārēm, ja būs nepieciešams, banketiem pasūtīs bulciņas, salātus un gaļas plates. Viņš gan norāda, ka, iestājoties siltākam laikam, labprāt grilēs šašliku un piedāvās klientiem.

S. Glebovs atzīst, ka aktīvi un darbīgi cilvēki laukos nepieciešami. Viņš iepazinies ar daudziem vietējās apkaimes uzņēmējiem un bilst, ka visi ir strādīgi cilvēki.

“Tādiem ir jābūt! Galvenais, jāiet uz priekšu,” saka “Dzērbenes sētas” saimnieks.