Drustēnieši kuplā pulkā satikās bijušajā Vecdrustu muižā kultūrvēstures un mūzikas dienā “Drustu bagātības meklējot”. Satikās, lai svinētu vēsturi un šodienu.

“Gribējām rīkot mūzikas festivālu, bet ieinteresēja kultūrvēsture Drustu un Gatartas pusē. Ir cilvēki, kurus saista muižu vēsture, un mēs to atgādinām. Daudz kas aizmirsies, bet mēs to restaurējam, atceramies vēsturiskus notikumus, to kas te reiz bija,” saka projekta vadītāja Agnese Ērkšķe un uzsver, ka šogad paiet 200 gadu, kopš Vidzemē tika atcelta dzimtbūšana. “Drusti un Gatarta uzplauka Heinriha un Augusta Hāgemeisteru laikā un viņu vadībā. Vēl šodien dzīvojam ēkās no viņu laikiem. Brāļus fon Hāge­meisterus var uzskatīt par gudriem uzņēmējiem un mecenātiem, arī literātiem. Ja visas lielās uzņēmējdarbības korporācijas, banku sektors un valdības rīkotos pēc viņu ilgtermiņa domāšanas parauga, mūsdienu cilvēktiesību laikmetā mēs būtu laimīgu un pārtikušu cilvēku paaudze,” saka A.Ērkšķe.

Drustēnietis, skolotājs Ojārs Rode pastāsta, ka brāļus Hāge­meisterus iedvesmoja Eiropas Apgaismības laikmeta un Franču revolūcijas garīgo tēvu Ruso un Voltēra idejas. “Brāļi bija saimnieki – iekopa laukus, būvēja muižas, veicināja zemnieku patstāvīgu darbošanos, stimulēja amatniecības attīstību (katrā lauku sētā bija vismaz viens amatnieks) , nodibināja vienu no pirmajām skolām Vidzemē un, kas īpaši interesanti, tajā laikā drosmīgi atzina, ka latvieši ir tādi paši cilvēki kā vācieši, ka latviešu centieni pēc brīvestības ir cienījami. Viņi aktīvi iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu,” stāsta O.Rode.

Drustu pusē cienītie muižkungi, kuru tēlos iejutās Jens Grabovskis un Māris Brasliņš, bija klāt svētkos, atcerējās vecos laikus, un ikkatram bija iespēja kaut nedaudz tos sajust. Augusta Hāgemeistera dzejoli lasīja viņa meita Elizabete (Agnese Ērkšķe). Rādīt dejas bija uzaicināti pāri no Šeremetjeva muižas Jaunpiebalgā, dziedāja koris no Raunas.

Bariņā vairāki pagasta ļaudis nepacietīgi mīņājās pie telts, kurā, spēlējot kārtis, var tikt pie dzimtas īpašuma. Laimi izmēģināt gribēja daudzi. Tāpat visas dienas garumā bērni stāvēja rindā, lai pavizinātos ar karieti. Kā atzina kāda cienījamu gadu drustēniete: “Tāds laiks! Vismaz svētkos bērni zirgu redz.”

Ar nepacietību tika gaidīta uzvārdu došana. Valda Bierne, precoties kļuvusi Ļeonova, pastāsta, ka ir no Gatartā vecākās Bierņu dzimtas. “Vecvectēvs ir no “Lī­biešiem”. Kaimiņiem tādi saprotami uzvārdi, bet nevaru saprast, kāpēc mums iedots Biernis. Nezinu, ko tas nozīmē,” pārdomās dalās gatartiete.

Uzvārdu došana notika kā jau svētkos. Pagalmā nolika maisu, kurā dažādi priekšmeti, kurš gribēja uzvārdu, bāza roku maisā, ko sataustīja, to izvilka, pēc tā klāstīja, kāds varētu būt uzvārds. Ba­roni ļāva fantazēt, un tā jaunajā sarakstā ir Zāģis, Šņore, Dozīte, Stanga, Miltiņa, Podnieks un citi. Lai kādus arī uzvārdus iedeva, neapmierināto nebija.

“Un brīvlaišana ir notikusi. Ejiet tīrumos un strādājiet,” ar baronu piekrišanu sacīja Aivars no Gatartas “Oliņu” mājām, kuram muižkungi arī tagad apstiprināja Damrozes uzvārdu.

“Jauki svētki,”atzīst Grabovskis un piebilst, ka vienīgi bēdīgi par muižas ēku, kas turpat blakus, tā brūk. “ Ēkai īpašnieks ir, bet saimnieka nav. Kariete, tikko kaut kur izbraucu, jāremontē. Jācer, ka bērni akmeņus ceļam sagatavos un varēs nobruģēt,”ar smaidu un reizē ļoti nopietni saka barons Au­gusts – Jens Grabovskis. Viņš arī atzīst: “Nav vairs kalpu, visi taču brīvlaisti.”

Agnese Ērkšķe uzsver, ka ir svarīgi atminēties, kā reiz bija, bet jāsvin šodiena. “Jāsvin, jo Drustos ir tik daudz bagātību. Svinam arī to bagātību, kas šodien ir Drustos un Gatartā,” teic gatartiete Ag­nese. Plašajā koncertā uzstājās rituālā kopa “Trīs gaisi”, kuras dalībnieki ir ne tikai pieredzējuši tradicionālo godu vadītāji, bet arī ikdienā turpina vecāku aizsāktās rūpes par Jaundrustu muižu. Ar saknēm Latvijas neatkarīgajā mūzikā ir indīroka un grandža grupa “Dārgoļi”. Tās dalībnieki kopj viensētas Gatartas pagasta pu­sē. Savukārt Drustu pagasta Au­ļukalna muižā dzīvo stāstnieki Inita un Mikus Žigati, kuri klausītājiem atklāja “Pasaku par kalēju”. “Drustos un Gatartā ir vēl arī citas grupas, šoreiz uzstājas vislabākās,” ar smaidu bilst Agnese un uzsver: “ Mums visa ir tik daudz. Tikai jādzīvo. Te pārceļas jaunas ģimenes ar bērniem. Muižas Au­ļukalnā, Briņģos un Jaundrustos nestāv tukšas un nav pamestas. Vieta attīstās. Mēs lepojamies ar savu šodienu un pagātni,” saka Agnese Ērkšķe.
Svētkus drustēnieši sarīkoja paši. “Ja ir aktīvi cilvēki, kuri aizrauj citus, viss notiek,” tā Ojārs Rode.