Ziņas

Sabiedrība

Drošs ledus ir tikai mākslīgi veidotās slidotavās

Mācības. Ikgadējās mācības, lai pilnveidotu glābšanas darbus uz ledus, rīko Jaunpiebalgas posteņa ugunsdzēsēji glābēji.Foto: no albuma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji katru gadu pilnveido zināšanas glābšanas darbos uz ledus. Pagājušajā nedēļā tādas rīkoja Cēsu daļas ugunsdzēsējiem glābējiem, šonedēļ – Jaunpiebalgas posteņa darbiniekiem.

Šādās mācībās uz reālas ūdenstilpes tiek izspēlēta situācija, kad cilvēks ielūzis ledū un jā­glābj. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa stāsta: “Tiek inscenētas dažādas situācijas, izmantoti vairāki glābšanas paņēmieni, liekot lietā glābšanas dēli, virvi, citu aprīkojumu. Galvenais mērķis –cilvēku pēc iespējas ātrāk izcelt no ūdens uz glābšanas dēļa un droši nogādāt krastā. Uguns­dzēsēji glābēji, balstoties uz savu pieredzi, vingrinājumus pilnveido, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai situācijai.”

VUGD apkopotā statistika ir skarba – šogad Latvijā no ūdenstilpēm izcelti jau divi bojāgājušie, bet decembrī – 13, deviņi no tiem bija ielūzuši ledū. Decembrī un janvārī izsaukumos, kas saistīti ar ledu, astoņus cilvēkus izdevies izglābt.

Vidzemes reģionā decembrī un janvārī saņemti pieci izsaukumi, kas saistīti ar glābšanas darbiem uz ledus. Decembrī no Burtnieku ezera izcelts viens bojāgājušais.

Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas Jaunpiebalgas posteņa komandieris Mareks Klimovičs atzīst, ka cilvēki, tostarp bērnu vecāki, ir neapdomīgi, jo nereti uz ūdenstilpēm redzami mazi bērni, kuri slidinās vieni: “Jāatceras, ka bērni ņem piemēru no pieaugušajiem, piemēram, redz uz ledus makšķernieku, domā, ka ledus drošs. Bērniem vajadzētu skaidrot, ka drošs ledus ir tikai mākslīgi veidotās slidotavās, ledus uz dabīgajām ūdenstilpēm nekad nebūs simtprocentīgi drošs, tādēļ aicinu uz ledus tomēr nekāpt. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem, kuri nereti uz ūdenstilpēm dodas kopā ar maziem bērniem. Mūsu pieredze rāda, ka vairumu situāciju, uz kurām ar kolēģiem nākas doties, lai sniegtu palīdzību uz ledus, varēja novērst, ja būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi.”

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidro, ka šogad daudzviet situ­ācija ir bīstamāka nekā citus gadus, pēdējā laika notikumi to tikai apstiprinot: “Cilvēkiem liekas, ka ir sals, ezeri un dīķi ir droši aizsaluši, bet dažkārt tas ir mānīgs priekšstats. Jāatceras, ka ezeros ir ietekas un iztekas, tās var būt vairākas. Tur ūdens kustīgāks, noturīgs ledus veidojas ļoti lēni, šajās vietās biežāk notiek nelaimes.”

J.Skrastiņš akcentē vēl kādu šim gadam raksturīgu problēmu. Pirms lielajiem aukstumiem daudzviet uzkrita samērā bieza sniega sega, kas kalpo kā izolācijas slānis, neļaujot salam tikt klāt pie ūdens, lai to pārvērstu ledū. Cilvēkiem šķiet, ka jau pāris dienas pamatīgi mīnusi, ledus būs biezs, bet izrādās – nav.

“Pirms dažām dienām tika mērīts ledus biezums Burtnieku ezerā,” stāsta J. Skrastiņš. “Gar krastu tas bija 14 centimetri, kas ir pietiekami, lai noturētu vienu cilvēku, bet tālāk no krasta bija vietas, kur zem sniega biezāka ledus kārta vispār nebija izveidojusies, lai gan pēc izskata tā visur likās vienāda. Lai izveidotos pietiekami bieza ledus sega, jābūt ilgstošam liela sala periodam.”
Šoziem laika apstākļi ir mainīgi. Vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina. Īpaši uzmanīgiem jābūt uz upēm, jo šonedēļ jau kļūst siltāks, tas neveicinās ledus veidošanos. Arī uz upēm ledus veidojas ļoti nevienmērīgi, un, kā stāsta J. Skrastiņš, viņu praksē piedzīvots, ka aukstākās ziemās dažviet uz upes ir pat pusmetru biezs ledus, bet dažus metrus tālāk – vaļējs ūdens. Tas tāpēc, ka upes gultne nav līdzena, tajā dažādi šķērsļi, pret kuriem atsitoties, ūdens virpuļo, tādēļ neaizsalst, vai arī ledus kārta ir plāna.

VUGD norāda, ja redziet cilvēku, kurš ielūzis, pirmais un svarīgākais uzdevums – jāzvana 112, dispečeram nosaucot adresi vai izskaidrojot, kā ātrāk piebraukt notikuma vietai. Kad atbildēts uz visiem dispečera jautājumiem, jāizvērtē situācija. Ja iespējams palīdzēt, neapdraudot savu veselību un dzīvību, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. No apmēram 2 – 5 metru attāluma ielūzušajam jāpamet vai nu aukla, vai sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji vairāki, jāievēro, ka citam no cita jāatrodas divu līdz trīs metru attālumā. Kad cietušais izvilkts uz ledus, visiem rāpus vai veļoties jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.