Ziņas

Sabiedrība

Drošībai pie ūdens savi noteikumi

IZGLĪTOJOŠI. Zinaida Griščenko (no kreisās) un Annija Albertiņa pasākuma laikā rāda cilvēka mugurkaula uzbūvi, skaidrojot, kā tā traumēšana ietekmē visu pārējo ķermeni.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Diemžēl šovasar Latvijā noslīkst ļoti daudz cilvēku. Slimību profilakses un kontroles centrs sagatavojis jaunu, izglītojošu pasākumu desmit līdz četrpadsmit gadus veciem bērniem “Drošība pie ūdens”.

Izglītojošā pasākuma vadītājas – Rīgas Stradiņa universitātes absolventes – dodas uz nometnēm, lai ar jauniešiem interesantām metodēm – video, demonstrācijām, spēlēm, situācijas analīzēm un diskusijām – izglītotu skolēnus par traumu profilaksi aktīvās atpūtas laikā pie ūdens, kā arī skaidrotu sekas, kādas ir lēkšanai uz galvas ūdenī un atbilstoša aizsarg­ekipējuma neizmantošanai aktīvās atpūtas laikā pie ūdens. Pēc Priekuļu novada pašvaldības iniciatīvas ar šo programmu Prie­kuļos viesojās Zinaida Griščenko un Annija Albertiņa, sniedzot iespēju jauniešiem nostiprināt jau esošās zināšanas un uzzināt ko jaunu.

Tikšanās reizē dalībniekiem tika demonstrēts video ar jaunieša dzīvesstāstu, kurš regulāri peldējies baseinā, bet vienā reizē savas pārgalvības dēļ guvis tik nopietnu mugurkaula traumu, ka pēc negadījuma viņam no jauna bija jāmācās staigāt un ēst, turklāt gūtās traumas dēļ, daļa komplikāciju ir neatgriezeniskas, tāpēc ir vaļasprieki un pat elementāras, ikdienišķas darbības, ko viņš nekad vairs nevarēs darīt.

Diskusijas laikā tika runāts gan par psiholoģiskajiem aspektiem, kas rada pārgalvību, kā arī nepieciešamajām rakstura īpašībām, lai neļautos draugu provokācijai, jo tieši draugiem ir grūtāk pateikt “nē”, tomēr stingra nostāja šajā gadījumā ir jo īpaši svarīga. Zinaida Griščenko uzsver, ka draugiem nav jāpierāda, ka ūdenstilpi ir iespējams pārpeldēt, labāk viņiem iemācīt ko jaunu, piemēram, apgūt ģitārspēli vai ko citu, tādējādi lietderīgi un aizraujoši kopā pavadot laiku. Annija Albertiņa arī skaidroja, ka visbiežāk traumas tiek gūtas netīšām, neviens tās iepriekš neparedz, tāpēc ir svarīgi ievērot drošību, lai iespējamos riskus samazinātu: nepeldēt uz dziļumu, bet gan krastu; nelēkt ar galvu ūdenī nezināmās vietās; izvairīties no peldes negaisa laikā. Lai izvairītos no nelaimes, svarīgi ir lietot aizsargekipējumu. Zinaida Griščenko uzsver: “Būtiski, lai, laivojot vai braucot ar ūdensmotociklu, aizsargvesti lieto arī pieaugušais. Bērniem tas ir labs piemērs. Diemžēl daļa pieaugušo paši neievēro piesardzību un drošību.”

Jauniešiem tika atgādināts, ka cilvēka slīkšana nenotiek kā filmās – kad cilvēks slīcējs desmit minūtes sauc palīgā un virs ūdens vicinās ar rokām. Traģēdija diemžēl notiek nemanāmi, klusi un ļoti ātri. Ja slīkst draugs, otram ir liela vēlēšanās palīdzēt, izglābt, tomēr vadītājas aicināja būt piesardzīgiem un izvērtēt savas spējas glābt, lai palīdzība nebeigtos ar dubultu traģēdiju. Viņas norādīja, ka vispirms ir svarīgi vēl kādu saukt palīgā, ja iespējams, izsaukt palīdzību, zvanot uz numuru 112. Ja ir zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā, kā cietušo pareizi glābt, un pārliecība, ka to iespējams izdarīt, tad palīdzēt.
Analizējot iespējamos negadījumu cēloņus, speciālistes min gan nepietiekamo izpratni par drošības jautājumiem, gan to, cik svarīga ir vide, kurā jaunietis dzīvo: ģimene, skola, draugi, gan pašu jauniešu pārgalvība. Viņas arī uzsvēra, ka ļoti labi, ja skolās peldētapmācība ir obligāta, jo labas peldēšanas prasmes ir ļoti būtiskas. Lai gan par drošību pie ūdens tiek runāts daudz, statistika parāda, ka situācija neuzlabojas, tāpēc tiek meklēti veidi, kā jauniešus saistoši uzrunāt par šo tēmu.

Viens no pasākuma apmeklētājiem sešpadsmitgadīgais Dāvis teic, ka arī skolā viņiem stāsta par drošību pie ūdens, bet atkārtot vienmēr ir vērts. Viņš gan atzīst, ka draugu vidū nav notikuši tik nelāgi negadījumi, par kuriem tika stāstīts pasākumā.

Statistika Latvijai šogad ir neglaimojoša. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki no ūdenstilpēm līdz šim izcēluši jau 78 mirušus cilvēkus, vienu no tiem vēl šajās brīvdienās. Pērn līdz 2. augustam VUGD darbinieki no ūdenstilpēm bija izcēluši 62 mirušos. Tā kā ne visos gadījumos nepieciešama VUGD palīdzība, faktiskais noslīkušo skaits ir vēl lielāks. Patlaban Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc bojā gājušo skaita uz ūdens.