Pārgaujas novadā tūrisma attīstībai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Pagastos ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, skaista daba, daudz ūdeņu, uzņēmēji atraduši darbības nišas, kas ieinteresē arī citus. Aizvien vairāk ekskursantu, tūristu no ārvalstīm savos maršrutos iekļauj novada objektus.

Novada tūrisma informācijas punkts iekārtots radošajā darbnīcā “Ezeriņi”. Uzņēmējs nodrošina telpas. “Nelielam novadam tas ir labs risinājums. Pašvaldībai finansēt tūrisma informācijas centru nebūtu lēti,” atzīst pašvaldības tūrisma organizatore Rudīte Vasile un uzsver, ka ikviens, kurš iegriežas “Ezeriņos”, iegūst informāciju par novadu, arī to, ko vērts apskatīt tuvākajā apkārtnē. Viņi apmeklē ne tikai radošo darbnīcu, arī citas vietas novadā.
Kāda bijusi šī tūrisma sezona, kas līdz nākamajai būtu paveicams, sanāksmē sprieda novada tūrisma uzņēmēji un pašvaldības speciālisti. Ina Mieze, tūrisma informācijas punkta darbiniece, pastāstīja, ka šosezon punktā iegriezušies pieci tūkstoši tūristu, par pussimts vairāk nekā iepriekšējā gadā. “Palielinājies tūristu skaits no ASV, Lietuvas, arī Latvijas, samazinājies no Krievijas,” stāstīja Ina Mieze. Interese par Pārgaujas novadu palielinājusies, jo bijis vairāk informācijas plašsaziņas līdzekļos par “Ezeriņiem” un līdz ar to arī novadu. Par novadu informē projektā “Enter Gauja”, uzņēmēji kopā ar pašvaldību piedalās izstādēs un dažādās akcijās. “Ir palielinājies mājaslapas apmeklējums, aktīvi darbojamies sociālajos tīklos, arī pašvaldības mājaslapā pieejama saturīga informācija. Palielinājies ekskursantu grupu skaits, kas ierodas lielos autobusos,” uzsver tūrisma speciāliste un pastāsta, ka tūrisma informācijas punktā atbraucējus interesē kartes un brošūras. Ne viens vien interesējas par Gaujas nacionālo parku. Daudziem jau ir sagādātas “Enter Gauja” kartes. Īpaša interese ir par Vējiņu pazemes alām, Ungurmuižu, kas ir novadā populārākie apskates objekti.

“Ļoti daudzi interesējas par naktsmītnēm, īpaši ūdeņu tuvumā, par to, kur var paēst, turklāt tieši vietējos ražojumus. Šodienas tūristiem ļoti svarīgi, lai būtu WiFi,” stāstīja Ina Mieze un uzsvēra, ka katrs otrais, kurš iegriezies “Ezeriņos”, apmeklējis tualeti.

Diemžēl tūrisma informācijas punktā ir pārāk maz ziņu par katru tūrisma uzņēmēju, par mājražotājiem, amatniekiem. “Mums trūkst novada suvenīru. Ir svilpaunieki ar uzrakstu “Stalbe”. Suvenīram jābūt mazam, lai to ērti var aizvest mājās,” atgādināja Ina. Novada popularizēšanā neapzināti iesaistās arī tūristi. Sociālajos tīklos parādās aizvien vairāk fotogrāfiju ar objektiem, vietām Pārgaujas novadā.

Uzņēmējs Juris Leimanis pirms pieciem gadiem izdeva novada tūrisma karti. “Iesāktais tiks turpināts, nākamgad iznāks karte, ko veidojam kopā ar cēsniekiem,” stāstīja uzņēmējs. Kolēģi gan iebilda, ka novadam vajag savu karti. Sarunā visi arī vienojās, ka jāsagatavo karte, kurā redzamas visas naktsmītnes novadā, jo tūristiem ir interese.

Pašvaldības speciālisti uzņēmējus iepazīstināja ar starptautisko projektu “Hansa”, ar iespējām “Leader” programmās piesaistīt finansējumu, kā arī pastāstīja par novada svētku svinēšanu, kas būs arī Straupes 810.jubilejas atzīmēšana.

Uz tikšanos ar Pārgaujas novada uzņēmējiem bija atbraucis Cēsu novada domes Attīstības nodaļas speciālists komercdarbības attīstības jautājumos Valdis Nītiņš. Viņš pastāstīja, ka pašvaldība iecerējusi Cēsīs atvērt lauku labumu veikaliņu, kādi darbojas daudzās pilsētās, kur tirgotu mājražotāju un amatnieku izstrādājumus. “Cēsu novads tādu izveidot nevar, jo mums ir tikai viens pagasts, tāpēc gribam sadarboties ar citiem novadiem,” skaidroja Valdis Nītiņš. Viņš ticies ar piecu novadu pārstāvjiem, kuri ideju atbalsta. V.Nītiņš uzsvēra, ka pašvaldība ir tikai idejas rosinātāja, tas jādara pašiem uzņēmējiem. Pārgaujnieki uzreiz uzdeva konkrētus jautājumus, vai domei ir telpas, cik izmaksās veikaliņa uzturēšana, vai Cēsīs būs pircēji, vai veikta aptauja, ka cēsniekiem to vajag, vai mājražotājam atmaksāsies vest uz Cēsīm. Daži piebilda, ka novadā ir Straupes lauku labumu tirdziņš, ka mājražotāji un amatnieki tajā aktīvi tirgojas, savu produkciju dod arī ekoloģiskiem veikaliem citur, ir klienti Rīgā.

“Ir produkti, kurus mājražotājs uz tirgu neved. Pašvaldību interesē, lai cilvēkiem būtu iespēja iegādāties vietējos produktus un tiktu atbalstīti uzņēmēji. Kā to darīt, par to jālemj, jāvienojas uzņēmējiem. Pašvaldība rosina darīt,” uzsvēra cēsnieks un atzina, ka ļoti būtiski atrast ieinteresētus cilvēkus. Viedokli pauda arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, atgādinot, ka visu var izdarīt, tikai vajadzīgi cilvēki, kuri ieinteresēti to darīt. Labs piemērs ir Straupes lauku labumu tirdziņš. “Kad to dibināja, bija pilnīgi skaidra vīzija, te to neredzam. Arī vietējie uzņēmēji ne visi ticēja, ka izdosies. Bet bija uzņēmība un griba darīt,” sacīja Imants Kalniņš un piebilda, ka vispirms jābūt uzņēmēju grupai, kam patiešām šādu veikaliņu Cēsīs vajag. Pārgaujas tūrisma uzņēmēji arī izteica priekšlikumus, kā šo ideju varētu realizēt.