Septiņu novadu – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas – deputāti pulcējās pirmajā kopsapulcē. Septiņu novadu domēs ievēlēts 81 deputāts, kopsapulcē
piedalījās 52. Visapzinīgākie bija Amatas novada domes deputāti, bija ieradušies 14 no 15. Cēsu novadu pārstāvēja – 13, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Līgatnes novadus pa četriem, Pārgaujas – pieci, bet Priekuļu – astoņi deputāti.

Kopsapulces sasauc un vada jaunizveidojamā novada lielākās pašvaldības vadītājs. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs deputātiem atgādināja, ka līdz 1.decembrim visiem kopā jāizveido vēlēšanu komisija. “Tās vienīgais uzdevums būs noorganizēt Cēsu novada pašvaldību vēlēšanas nākamvasar. Līdz ar to līdz vēlēšanām darbosies divas vēlēšanu komisijas. Katrā novadā paliek strādāt jau ievēlētā vēlēšanu komisija, ja ir referendums vai ārkārtas vēlēšanas,” skaidroja J.Rozenbergs.

Tikšanās reizē novadu vadītāji vienojušies, ka jaunajā vēlēšanu komisijā strādās 11 locekļi. “Par to, cik nepieciešams, jālemj kopsapulcei,” uzsvēra J.Rozenbergs. Likumā noteikts, ka komisijā jābūt no septiņiem līdz 15 locekļiem. “Vienojāmies par 11, lai būtu lielāka iespēja komisijā strādāt pārstāvjiem no visiem novadiem. Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs uzreiz uzsvēra, ka tas gan negarantēs, ka būs pārstāvēti visi novadi.

Raisījās domu apmaiņa, vai 11 tomēr nebūs par daudz, vai visiem būs, ko darīt. Pieredzē dalījās Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido. Viņa pirms gadiem strādājusi arī toreizējā rajona vēlēšanu komisijā. L. Dzemido pauda viedokli, ka komisijas locekļiem pa dienu, ko darīt, nav, jo, ja kādā iecirknī rodas problēmas vai kas neskaidrs, zvana vai nu priekšsēdētājam, vai vietniekam, vai uz Centrālo vēlēšanu komisiju. “Ja arī komisija izbrauc apskatīties, kā strādā vēlēšanu iecirkņi, komisijas locekļi nav tik zinoši, lai dotu padomus. Komisijai darbs sākas vakarā, var beigties nākamās dienas pusdienlaikā. Jārēķinās arī, ka locekļiem būs vairākas reizes jābrauc uz Cēsīm, bet atalgojumā transporta izdevumu nebūs. Ja komisijas sastāvā 11 locekļi, lai būtu pārstāvēti novadi, tas ir cits jautājums,” sacīja L.Dzemido un piebilda, ka vēlēšanu iecirkņos darba būs vairāk, tas būs sarežģītāks, jo vēlētāji varēs izvēlēties, kur jaunā novada teritorijā balsot, un komisijai būs jāpārliecinās, vai kāds pilsonis jau nav novēlējis. “Iecirkņu komisijās strādā pieredzējuši locekļi, nebūtu pareizi viņiem piedāvāt darbu novada vēlēšanu komisijā,” teica pieredzējusī vēlēšanu komisiju priekšsēdētāja. Jaunā novada vēlēšanu komisija organizēs iecirkņu komisijas.

Izskanēja priekšlikums komisijā noteikt, ka komisijā būs deviņi locekļi. Deputāti balsoja par 11, kā arī to, kas var iesniegt kandidātu pieteikumus: politiskās partijas, desmit balsstiesīgo pilsoņu grupa, katrs domes deputāts. Novadu deputāti nobalsoja vienbalsīgi. Katrs deputāts protokolā parakstījās par balsojumu. Līdz 2.novembrim tiks pieņemti pieteikumi darbam novada vēlēšanu komisijā, bet 26.novembrī notiks deputātu kopsapulce, kurā tiks balsots par katru kandidātu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumi noteic, ka, ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās paš­valdības iedzīvotāju kopskaitam. Šī norma nosaka principu, ka deputātu kopsapulcē, kurā tiek ievēlēta vēlēšanu komisija, katra deputāta balss matemātiskā vērtība ir proporcionāla attiecīgās paš­valdības iedzīvotāju kopskaitam.

Pēc kopsapulces Cēsu novada vadītājs J.Rozenbergs bija gandarīts, ka domju deputāti bija zinoši, viss notika ātri. Katra pašvaldība jau iepriekš bija saņēmusi gan Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavoto informāciju, gan kopsapulces lēmuma projektu.