Ziņas

Sabiedrība

Domāt par nākotni bio – ekonomiski

Šķeldas ražošanu no krūmiem, ciršanas atlikumiem, domājams, varētu pieskaitīt bioekonomikai. Ar šķeldas kā atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai.Foto: publicitātes

Padomāt, kāpēc, raugoties nākotnē, ir tik būtiski jau šodien runāt par bioekonomiku, Līgatnē forumā aicināja augstskolu un zinātnisko institūciju pārstāvji, piedalījās arī uzņēmēji, pašvaldību darbinieki. Kādi digitalizācijas risinājumi pieejami Eiropā un Latvijā, attīstot tautsaimniecību visplašākajā tās nozīmē – sākot no ražošanas un beidzot ar pakalpojumu sniegšanu?

Nākotnes prognozes

Ražojot noteikto materiālu vai izejvielu, ražotājam paliek pāri daudz resursu. “Minot piemēru, runāšu par sfēru, kurā pati darbojos, proti, ārstniecisko augu audzēšanu. Laukā izaug augi, tos aizvedam uz kalti, bet kaltēšanas rezultātā pāri paliek ūdens, kas izdalās no augiem. Tas ir bioloģiskais resurss. Jādomā, kur to varam izmantot,” skaidro I.Suija un stāsta: “Jebkurā ražošanā vai pārstrādē ir ļoti daudz “atkritumu”, kurus varam vērtīgi izmantot. Turklāt, cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pilsētās, lauku reģioni ļoti mainās, taču zemes resursi ir tieši reģi­onos. Bioekonomika ir atbilde urbanizācijai un signāls tam, ka jārada jaunas darbavietas tuvāk dabas resursam.”

Vairāki eksperti uzsver, ka pieprasījums pēc visa, kas bioloģisks, palielināsies, taču transportēt bioloģiskos resursus uz vietām, kur ir pārstrāde, kļūst arvien dārgāk. Un tā parādās pieprasījums pēc jaunām tehnoloģijām, pēc digitalizācijas, kas ļauj resursu pārstrādāt tuvāk laukam. Pētnieki uzsver, ka tas nebūs ātri, nebūs vienkārši, bet tas ir neizbēgami.

Jau šobrīd ANO prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7 miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī pirktspēja un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības sliekšņa, pieprasījums pēc precēm pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju skaits.

Vienlaikus pasaules patēriņa apmierināšana nav ilgtspējīga, jo resursu patēriņš pārsniedz to, ko Zeme spēj ilgtspējīgi atjaunot. Cilvēka saimnieciskā darbība izraisa būtiskas pārmaiņas, samazina saldūdens pieejamību, pasliktina gaisa un ūdens kvalitāti, noplicina ekosistēmas. Rezultātā palielinās klimata pārmaiņu radītie riski, tie ietekmē gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību, tāpēc šis ir īstais laiks sarunām par bioekonimiku. “Līdz šim katra valsts savu ekonomiku balstījusi uz neatjaunojamiem resursiem, proti, naftu, dažādiem minerāliem. Savukārt bioloģiskie resursi ir atjaunojami. Turklāt, lai saražotu uz neatjaunojamiem resursiem balstītos produktus, mēs ar gāzvielām piesārņojam atmosfēru, radot siltumnīcas efektu,” saka I. Suija-Markova.

Mežs ir vēl neapgūts resurss

Magnus Matisons, Eiropas Savienības Bioekonomikas paneļa biedrs un Zviedrijas bioekonomikas tīkla koordinators, aicināja aizdomāties par Latvijas mežiem, par resursu, kuru bieži vien izmantojam aprobežoti: kokus nozāģējam, kokmateriālu pārdodam, kaut ko pārstrādājam šķeldā. M. Matisons bilda, ka tā parasti rīkojas valstis, kurām bioloģiskā resursa ir tik daudz, ka sabiedrība to uztver pašsaprotami: “Valstis, kurās šo dabas resursu nav, izmanto pēdējo pārpalikumu, ja vajadzēs, importēs un pēc tam pārstrādās līdz sīkākai detaļai. Tāpēc arī Zviedrija ļoti labprāt iepērk Latvijas koksni, jo sapratusi, kāds potenciāls ir kokam no saknēm līdz galotnei. Redzot, cik augst­vērtīgs materiāls tiek importēts no Latvijas, jāsecina, ka arī latvieši saprot, kā izaudzēt labu koku, bet vai zina, ko ar to darīt?”

Visu jomu speciālisti uzsvēra, ka biokenomika ir balstīta videi draudzīgā domāšanā un pārliecībā, ka nekas nav atkritums. Tikai jautājums – cik radoši esam un vai mākam atrast partnerus? Bio­ekonomika ir realizējama tuvējā apkārtnē, reģionālā un pārrobežu līmenī. Šādi veiksmīgi piemēri jau ir, tāpēc bieži piesauktais teiciens – ar bioloģisko pārtiku pasauli nepabarosi – esot konvenci­onālo saimniekotāju ielāps, ar ko tie mēģina piesegt melu plikumus.

Digitalizācija

Forumā vairākkārt prognozēja digitalizācijas uzplaukumu, jo nākotne nav iedomājama bez modernām tehnoloģijām, kas jebkurā jomā palīdz būt ātrākiem, precīzākiem, taupīgākiem, izdevīgākiem. Taču Aiga Irmeja, Latvijas IT klastera izpilddirektore, saka, ka par digitalizāciju jārunā ne vien ražošanas kontekstā, bet arī izglītībā, uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā. Savukārt I. Suija-Markova uzskata, ka, pateicoties tehnoloģijām, varam rīkot augstas kvalitātes lekcijas, ko vada pasaules dižākie speciālisti. Viņa sniedz piemēru: “Katrai valstij individuāli noalgot izcilu pasniedzēju kādā jomā var izrādīties ļoti dārgi, turpretī tiešsaistē, piesaistot Latvijas, Somijas, Norvēģijas u.c. uzņēmumus, pasākums top par maksimāli izdevīgu darījumu visām iesaistītajām pusēm.” A. Irmeja uzsvēra, ka, ejot līdzi digitālajai evolūcijai, jebkurš uzņēmums var efektivizēt ceļu līdz rezultātam, gūt panākumus un iziet starptautiskā arēnā.

Pudurošanās

Bioekonomikas attīstībā liela vieta ir klasteriem jeb puduriem, kas nodrošina, lai dažādu jomu uzņēmumi satiktos, lai tie komunicējot radītu jaunus risinājumus problēmām, ar kurām saskaramies. To uzsvēra konsultants bioekonomikā, klasteru attīstības eksperts Manfrēds Kirhers. Jau­tāts, kas būtu nepieciešams, lai arī Latvijā, kaut reģionālā līmenī, rosinātu šādu klasteru izveidi, M. Kirhers norādīja: “Jāatrod cilvēki, kuri iedegas par pārmaiņām. Pietiks ar dažiem, kuros ir šī dzirksts, šis “draivs”, viņi aizraus līdzi pārējos. Ir jāstrādā ne vien ar sabiedrību, jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un vietvaras.” Profesionālis akcentēja, ka cilvēkiem jāmeklē atbildes kāda noteikta klastera ietvaros. “Piemēram, pārtikas ražotāju un pārstrādātāju klasterī var maksimāli efektīvi izmantot vienu izejvielu, lai pārstrādātu katru tās fragmentu. Mēs jau sākam novērot pozitīvas iezīmes, kas signalizē – uzņēmēji, ražotāji sāk saprast, ka individuāla cīņa tirgū ir pārāk sarežģīta, tāpēc jāsāk sadarboties un savstarpēji uzticēties,” uzskata eksperts, piebilzdams, ka bioekonomikas attīstību jau tagad veicina tehnoloģijas, taču cilvēkfaktors ir daudz nozīmīgāks.

Noslēgumā nākas secināt, lai pastāvētu simbioze starp bioloģiju, ekonomiku un tehnoloģijām, nākotnē tiks radītas jaunas profesijas un darbavietas, bet inovācijas būs starptautiska “valūta”, kuru sapratīs visi. Katrs foruma runātājs arī uzsvēra, cik ļoti nepieciešams strauji palielināt bioekonomikas sektorā saražotās pievienotās vērtības apmēru, taču to var izdarīt, tikai efektīvi kāpinot eksportu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *