Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Zvēru pārākums

Druva
13:43
28.04.2014
3

Kas notiek? Mēs neprotam vairs saimniekot vai dabas priekšā esam vien niecīgi Zemes iemītnieki? Šāds jautājums rodas ik reiz, kad aizbraucu uz laukiem. Ar katru gadu arvien uzskatāmāk lauku apvidos parādās ainas, kas prātam nav aptveramas – mežus un tīrumus pārņēmušas mežacūkas, mazdārziņus, pagalmus, pat pļavas – kurmji, savukārt upes – bebri, kas ar savu veikumu pārpludina arī apkārtējās palienes, bet, uzbūvētajam dambim trūkstot, izskalo ceļus. Ja sākotnēji lauku ļaudis darīja, ko varēja, lai zvēri nepārņemtu varu cilvēku apsaimniekotajās platībās, tad tagad, šķiet, cenšas sadzīvot ar to, jo neredz iespējas, kā cīnīties. Dzīvnieki savukārt tieši pretēji – nepiekāpjas cilvēka priekšā, bet kļūst pārdroši un nekaunīgi.

Aizvadītajā nedēļā mani pārsteidza skats Jaunpiebalgas pusē – mežacūku postījumi nu novērojami arī uz grants ceļiem. Pašvaldības ceļa mala vairāku metru garumā bija cūku šņukuru uzrakta. Pēc dažām dienām tika noprovēts arī privātceļš, kas sākts veidot vien pērn. Ko tur, grantī un akmeņos, cūkas meklēja, nav saprotams. Tā vien šķiet, ka tās kacina medniekus, kuri neprotas godam paveikt savu darbu.

“Daba pati parādīs, kā vajag darīt”, citējot tagadējo zemkopības ministru, reizumis man māca tēvs, kad veicu kādu lauku darbu. Padoms lietderīgs un ne reizi vien bijis īstā gudrība kāda darba paveikšanā, bet kā saprast to, ko daba cenšas parādīt ar meža zvēru izdarībām? Vai to, ka cilvēks zaudē saimnieka godu savā zemē? Vismaz tāda sajūta pārņem, kaut dažas dienas padzīvojot laukos. Attiecībā pret cilvēkiem dzīvnieki, šķiet, guvuši skaitlisko pārākumu. Vai maz citādi pērnvasar, dzīvojot laukos, Piebalgā, tik bieži izdotos saskrieties ar citkārt nesastaptiem savvaļas iemītniekiem – lūsi, āpsi, caunu, ūdeli. Stirnas un zaķus, kas droši nāk augļu koku un ogu krūmu dārzos, nav vērts nemaz vairs pieminēt. Citviet tikai pārsimt metru no saimniecības dīķī redzēts nolaižamies gulbju bars, kas it nemaz nejūt bijību pret cilvēku. Bet žuburotie aļņa ragi, ko sēņojot atradu netālu no mājas mežā nomestus, lika pārdomāt, cik droši ir doties dabā vienai. Sastapties aci pret aci ar šādiem zvēriem diez ko omulīgi vis nebūtu. Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
55

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi