Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Visam savs laiks

Sandra Trēziņa
15:27
22.02.2021
4

“ManaBalss.lv” dara patiešām vajadzīgu un svētīgu darbu, to apliecina arī pāris dienu atpakaļ saņemtā ziņa, ka Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balvas komiteja apbalvoto vidū, izvērtējot kandidātus 2020.gadā, no Latvijas iekļāvusi līdzdalības platformu “ManaBalss”.

Viena no jaunākajām platformas iniciatīvām ir ierosinājums panākt, lai latviešu valodas alfabētā tiktu ieviests vēl viens burts, kas apzīmē divskani ou. Ieteikuma autoru pamatojums it kā visai saprotams, jo šobrīd alfabētā esošais burts o apzīmē trīs skaņas: jau minēto divskani ou, piemēram, vārdā loms; īso patskani o (tomāts); garo o (kino). Šī iemesla dēļ mēdz rasties neprecizitātes, neskaidrības, kā pareizi izrunājams katrs konkrētais vārds. Sevišķas grūtības tas sagādā tiem, kam latviešu valoda ir svešvaloda. Ir jau gan zināms, ka latviskas cilmes vārdos ir tikai divskanis ou, bet gan īsais, gan garais o ir ienācēji līdz ar sveš­vārdiem un internacionālismiem. Tikai to jaunpienācēju kļuvis tik daudz, tie valodā jau tik pazīstami, pieņemti, kas to vairs zina – savējais vai svešais. Un, kā min pārmaiņu ierosinātāji, vislielākās neskaidrības rada īpaš­vārdu – vietu nosaukumu, uzvārdu- izrunāšana: “Gandrīz katram ir radies jautājums, kā izrunāt cilvēka vārdu vai uzvārdu, vai kā izrunāt apdzīvotas vietas nosaukumu. Piemēram, uzvārds Popena, vai izrunāt P[uo]pena, vai P[o]pena? Vai, piemēram, ciems Pope. Izrunāt P[uo]pe, vai tomēr P[o]pe? Cilvēki, kuru vārdā vai uzvārdā ir šī [uo] skaņa, bieži jūtas mazliet aizvainoti, kad skaņa tiek izrunāta nepareizi.” Patiešām, arī televīzijas raidījumu vadītāja Uģa Joksta uzvārda izrunāšanā ir iespējamas variācijas.

Tā nu ne vienreiz vien ir radusies vēlme šo neskaidrību izbeigt un katrai skaņai dot savu burtu. Savulaik ir bijis mēģinājums vārdos, kur dzirdams divskanis, to arī tā rakstīt, bet, saprotot, cik tas tomēr neracionāli (ouzouls, skuoluotājs, loupkoupis, nuosluoguojuošs), tāds rakstības veids nav iedzīvojies un laikam arī šoreiz atsaucību negūs. Platformā “ManaBalss.lv” vakar par to bija nobalsojuši vien 152 cilvēki. Par to liecina arī medijos visbiežāk vērojamā noliedzošā attieksme.

Mēģinot arī pašai sev atbildēt- esmu par vai pret šo iniciatīvu-, vispirms jāatzīst, ka šobrīd tā nu galīgi nav prioritāte, jo ir daudz svarīgāki, nopietnāki jautājumi risināmi. Vien gribu mazliet precizēt, ka izmaiņu rosinātāji nepiedāvā rakstīt divskani o ar diviem burtiem [uo], kā tas mēģināts kādreiz. Viņu ierosinājums ir katrai no trim skaņām dot savu apzīmējumu: “ “O” burta skaņai [uo] burts varētu būt apzīmējums Ö, Õ, Ø vai arī kāds cits variants. Galvenais, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kad lietot konkrētās skaņas.” Un te nu gan neko ļaunu nesaskatu, ja katrai skaņai būtu savs burts, izmantojot dažādas diakritiskas zīmes ( piem.,punktiņi, svītriņas u.c. virs, zem burtiem), kā to savā darbā “O vārd­nīca” iesaka valodnieks Egils Skudra: “… raciónālākā izvēle diferencētā triju skaņu rakstībā ir viens o bez diakritiskām zīmēm un divi o ar šādām zīmēm.” Tad nu mēs lasītu un runātu: ar divskani – oga, ola, soma; īso patskani – óksīds, órdenis; garo patskani – aprikōze, sklerōze.

Manuprāt, nav ne vainas, vien iespēja vairāk kļūdīties pareizrakstībā. Bet lai nu pagaidām paliek, jo visam savs laiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
12

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi