Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Virza uz priekšu veiksmīgi padarītais. Bet jārunā arī par to, kas kavē

Andra Gaņģe
19:55
06.12.2021
1

Mūsdienu informācijas laikmetā, šķiet, vairs nav nekā nezināma. Informācija plūst legāli un arī nelegāli. Ikviens mēs esam dažādās, pašiem nezināmās un nesaprotamās datu plūsmās, tādēļ saprotamas ir datu aizsardzības prasības un to ieviešana aizvien nopietnāk. Taču reizēm jājautā – vai šie aizsardzības pasākumi nav tādi kā butaforiski, kas faktiski aizšķērso sabiedrībai nododamo ziņu piekļuvi, bet tā īstā informācija, kas tiešām jāsargā, klejo pa dažādiem gaiteņiem.

Par to pārdomas īpaši raisījis kovida pandēmijas laiks. Meklējot ziņas, kāda situācija dažāda līmeņa izglītības iestādēs gan saistībā ar pozitīviem “Covid-19” gadījumiem audzēkņu vai darbinieku vidū, gan par to, vai skolas un bērnudārzi spēs nodrošināt kvalitatīvu darbu, ja no darba aizies konkrēts skaits pedagoģiskā personāla, sastopamies ar aizsargmūri – datu aizsardzība. Prese var raksturot vispārīgo situāciju, bet konkrētu nē. Ja pateiks, ka tajā vai tajā skolā uz laiku radušās grūtības ar, piemēram, kādas valodas skolotāju, tad taču katrs varēšot identificēt cilvēku, kurš atteicies vakcinēties.

Arī par kovida pozitīvajiem gadījumiem, kad kādu mācību iestāžu kādas klases audzēkņiem nodarbības jānotur attālināti, tiešas ziņas jāmeklē garus ceļus.

Dažkārt rodas sajūta, ka mediju jautājumus vērtē kā nepie­klājīgu un nevajadzīgu ziņkārību, kuras mērķis tikai atrast kādu negāciju un paspīdēt ar to lasītājiem. It kā informācija par to, vai vakcinējas personas, kam to par pienākumu uzliek valsts normatīvie akti, ir kas aizsargājams, it kā situācija, kad kādā valsts vai pašvaldības iestādē rodas sarežģījums sniegt atbilstošu pakalpojumu, risināma tikai institūcijas iekšienē, publiski par to nestāstot. Taču tieši tas, kā rit mums visiem kopā un ikvienam personīgi svarīgi procesi, domāju, šajā smagajā pandēmijas situācijā rada izpratni gan par to, cik būtiski ir pildīt vīrusa ierobežošanas prasības, kā kāda rīcība un izvēle ietekmē citus, kāda attieksme valda un kā tā raksturo vietējo sabiedrību. Varbūt tad, ja pastāstīsim, ka kāda bērnudārza grupiņa nevar strādāt vīrusa dēļ, citviet mazuli, kuram tek deguns un jāklepo, neaizvedīs uz pirms­skolas iestādi? Vienu vārdu sakot, prese, informējot un analizējot, kā risinās viens vai otrs process (nedomāju tikai “Covid-19”), ļauj cilvēkiem labāk izprast notiekošo un, iespējams, pieņemt sev piemērotākus lēmumus.

Atceroties angļu rakstnieka un žurnālista Erika Artura Blēra, pazīstama kā Džordžs Orvels, teicienu, ka “žurnālistika ir kādam nevēlamas informācijas publiskošana. Viss pārējais ir sabiedriskās attiecības”, tomēr uzsvēršu, ka “Druvas” slejās vienmēr būs vieta labi paveiktajam vietvaras devumam iedzīvotājiem, iedzīvotāju radošumam, iecerēm un padarītajam. Vienmēr svarīgāks ir tas, kas mūs virza uz priekšu. Taču tāpēc jārunā arī par to, kas to kavē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi