Raksti

Domas

Vienkārši, bet sarežģīti

Andra Gaņģe

Pusmiljards eiro – tik Latvijas iedzīvotāji ir parādā ātro kredītu devējiem. No tā, kas dzirdams plašsaziņas līdzekļos, noprotams, ka šī kopējā summa ik gadu palielinās. Vai tas liecina, ka izdzīvot kļūst aizvien grūtāk? Vidējā alga valstī katru gadu palielinās. Var jau teikt, ka tas ir, kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā, taču neviens darba devējs, šķiet, nenoliegs, ka meklē veidu, kā kaut nedaudz palielināt atalgojumu darbiniekiem, turklāt atrast darbiniekus kļūst aizvien sarežģītāk. No šiem faktiem varētu secināt, ka vajadzībai pēc ātrajiem kredītiem it kā pamazām vajadzētu plēnēt, ne samilzt. Taču redzam, ka notiek pretējais.

Kārdinājumu ir tik daudz. Kaimiņš nopircis jaunāku mašīnu, kolēģis aizbraucis eksotiskā ceļojumā… Gribas sarīkot dzimšanas dienas ballīti sev vai bērnam, turklāt ne sliktāku kā bija māsīcai… Tā varētu uzskaitīt vēl daudzus vilinājumus, pieliekot klāt mūsdienu nepieciešamības – veļas mazgājamo mašīnu, ja vecā sabojājusies, ledusskapja maiņu, auto remontu, lai būtu, ar ko nokļūt darbā. Atalgojums ar to netiek galā, bet tā saucamo ātro jeb distanču kredītu piedāvājums ir tik aicinošs un plašs – nemaksā aizdevuma procentus par pirmo mēnesi, nākamo kredītu saņem uz izdevīgiem noteikumiem. Kāda kompānija reklāmā pat pamanījusies izmantot nacionālās jūtas, sak’, tie lielie baņķieri, bankas, kas cieši skatās, vai naudas ņēmējs spēs to atdot, nav mūsējie ne pēc valodas, ne skata. Lūk, mēs viņiem parādām pigu, dodam aizdevumu daudz izdevīgāk. (Taču speciālisti vienmēr brīdinājuši – ātrie kredīti tomēr beigās izmaksā visvairāk!)

Kāda būtu robežšķirtne starp patērētāju sabiedrības spiedienu, vēlmi būt tās vidū, vajadzību pēc mūsdienu piedāvātajām iespējām un paša saprātīgumu, izprotot, kā veidot savu dzīvesvidi, lai ātro kredītu saites neizrādītos kā valgi, no kuriem nekad netikt vaļā? Katrā ziņā daudz gaidām no politiķiem – pastiprināt kredītdevēju atbildību, ierobežot to reklāmas veidus. Daudz gaidām no ierēdņiem – nopietnāk un stingrāk kontrolēt šo tirgu. Ko gaidām no sevis? Vai to, lai saņemtu vairāk informācijas par ātro aizdevumu situāciju, iespējām un riskiem un saprastu, kā rīkoties? Bet varbūt pietiktu atcerēties veco tautas gudrību, kas māca, ka parāds nav brālis, un senseno atziņu, ko parasti gan izprotam tikai ar gadiem, ka labāk sadzīvē kaut ko pieciest, nekā sapīties aizņēmumu pinekļos.

Viens komentārs

Peonija

Manuprāt, lielai daļai sabiedrības ne jau kārdinājumos ir lielākā problēma, kāpēc ir spiesta ņemt ātros kredītus. Lai arī vidējā alga pieaug, patēriņa cenas, dzīvošanas izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem utt. pieaug krietni straujāk par algām.
Otrs novērojums – ātros kredītus neapdomīgi (vispār neapzinādamies, ko tas nozīmē) sagrābjas lauku onkuļi, kuri dzīvo bez darba, bet sūro dzīvi grib slīcināt grādīgajos dzērienos. Prātam neaptverami, bet fakts.

Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *