Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Vērts padomāt

Jānis Gabrāns
08:42
17.07.2019

Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt nācies būt pasākumos, runāt ar cilvēkiem, kuri pārstāv zero waste jeb bezatkritumu dzīves veida filozofiju. Un vienmēr šīs sarunas mudina atcerēties bērnību, jaunību. Runājot kāda Ādolfa Alunāna lugas varoņa vārdiem , ” daži gadu desmiti pār mani pārrāpušies” , kas nozīmē, ka atmiņā jau ierakstījies krietni daudz. Savulaik taču visi dzīvojām pēc šāda zero waste principa, plast­masas maisiņi vēl nebija līdz mums nonākuši, veikalā preci ietina vai iesvēra papīra iepakojumā, un bija jācer, ka tas neizjuks pa ceļam līdz mājai. PET pudeļu nebija, nopirktā tara gandrīz visa bija atdodama atpakaļ veikalā, izņemot varbūt piena tetrapakas, bet tās jau parādījās reti. Atkritumos no visa, kas tika nopirkts, nonāca ļoti maz, atšķirībā no mūsdienām, kad atkritumu konteineri pildās ļoti strauji.

Tātad- šis bezatkritumu dzīves veids nozīmē it kā atgriezties pagātnē. Kādā sarunā tika norādīts, ka plastmasas maisiņi tomēr radīja zināmu ērtību, jo iepirkumu somas tika pasargātas no tā, ka tur izbirs, piemēram, papīra turzā iesvērtais biezpiens. Problēma, ka šobrīd esam pārāk ļāvušies šim plastmasas maisiņu kultam, veikalā vai katru augli ieliekam savā maisiņā. Un bieži dzirdētais arguments, ka negribas banānu likt uz letes bez iepakojuma, jo nav zināms, kas uz tās letes pirms tam bijis, neiztur nekādu kritiku. Mēs taču nezinām, kur banāns ceļojis, pirms nonācis veikalā? Iespējams, veikala lete ir drošākā vieta, un banānus taču neēdam ar visu mizu. Piekrītu, ka kartupeļus nebērsi uz letes, tiem vajag iepakojumu. Bet par maisiņu izmantošanu ir vērts kādreiz padomāt. Vai tas tiešām vajadzīgs, jo tūlīt nonāks pie atkritumiem? Labi vēl, ja pie šķirotajiem.

No bezatkritumu dzīves filozofijas patīk princips par gudriem pirkumiem, proti, pirms pirkt, padomāt, kas tev ir nepieciešams. Vai vajag tik daudz? Pētījumi rāda, ka gadā viens Latvijas iedzīvotājs izmet aptuveni 140 kilo­gramus pārtikas. Ja to pareizinām ar iedzīvotāju skaitu, sanāk iespaidīgs apjoms. Arī to der atcerēties, nākamreiz veikalā piekraujot iepirkumu ratiņus. Cik no tā pēc laika nonāks atkritumos?

Kvēlākie zero waste pārstāvji atkritumos izmetot ļoti niecīgu apjomu, un skaidrs, ka tas nav pa spēkam lielajam vairumam sabiedrības, jo tas nozīmē kardinālu domāšanas un dzīvesveida maiņu. Bet to mainīt visgrūtāk. Taču vērts izlasīt kaut vai šīs dzīves uztveres pamatprincipus, paraudzīties caur tiem uz savu dzīves­veidu. Un , domājot par atkritumiem, piesārņojumu, atcerēties Amerikas indiāņu teicienu, ka “dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no senčiem, bet gan aizņēmušies no mūsu bērniem!” Jautājums – kādu mēs to viņiem atdosim?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi