Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vēlos izrādīt cieņu

Mairita Kaņepe
17:31
10.01.2018
4

Gada pirmajās dienās ar prieku esmu nonākusi pie atklājuma pašai sev – 2018. gads mums visiem nesīs jaunus pārsteigumus par Latviju. Arī par tās dzimšanu, par likteņa pirkstu un cilvēku gribu Baltijas trīs nelielām nācijām Pirmā pasaules kara iznākumā iegūt svarīgāko – brīvību un valsti.

Tiem, kuri pēc profesijas un aicinājuma nav vēsturnieki, bet ir Latvijas patrioti pēc būtības, nevis formāli, 2018. gads atnesīs virkni tēmu sarunām par vēsturi. Nav nozīmes, kuros laikos katrs gājis skolā, apguvis ofici­ālo vēsturi vai Latvijas dzimšanas apstākļus skatījies dažādu gadu dokumentālajās un spēlfilmās, pārsteigumi varētu būt ikvienam.

Apzinoties, ka no trim Baltijas tautām divas valsts simtgadi svinēs tik drīz – februārī -, mani māca maza greizsirdība. Kur tolaik kavējās mūsu tautieši? Vai latviešos bija tik maz vēlmes un drosmes pašiem par labu pagriezt vēstures ratu ātrāk. Kaimiņi Baltijā valstiskumu apstiprināja februārī, latvieši deviņus mēnešus vēlāk, novembrī. Vismaz tāda, kā šķiet, bijusi oficiālā versija gan pirmskara Latvijas laikā, gan tagad, atjaunotajā Latvijas valstī. Padomju okupācijas laikā, kad skolā mācījos vēsturi, par Latvijas dibināšanu neviens nestāstīja. Par to dzirdēju no pieaugušo sarunām virtuvē. Vēl vairāk – tēvs mani reiz pārsteidza ar vārdiem: “Meitēn, tādu cepuri neliec galvā, tev to noraus!” Kāpēc lai kāds rautu nost manis pašas pirmo adīto sarkano cepurīti, kurai pa vidu esmu ieadījusi baltu svītru – lai oriģinālāka?

Šorīt, palasot interviju ar Latvijas Universitātes profesoru Inesi Feldmani, jutos tikpat pārsteigta, kā tēva vārdus dzirdot par sarkanbaltsarkano cepurīti. Atzītais vēsturnieks klāsta vēstures faktus, kas liek man domāt – Latvijas īsto simtgadi jau nosvinējām Valkā 2017. gada 2. decembrī. Tajā dienā Valkā atklāja pieminekli Latviešu Nacionālajai padomei kā šodienas ļaužu morālu parādu tiem, kuri 1917. gada decembrī sapulcējās Valkā. Riskējot ar dzīvībām, faktiski neiespējamā situ­ācijā viņi ilgi sprieda, līdz lēma un balsoja, lika pamatus Latvijas valstij. To pašu gandrīz pēc gada sprieda un lēma arī Rīgā 18. novembrī. I. Feldmanis, informējot sabiedrību par Latvijas valsts dzimšanas sarežģītajiem apstākļiem un to interpretāciju nākamajos gadu desmitos, liek aizdomāties, ka 18. novembrī svinēsim tieši Kārļa Ulmaņa vadībā pieņemto lēmumu veidot Latvijas valsti.

Ticiet vai ne, bet, lasot interviju ar profesoru, nopriecājos. Tātad Latvijas simtgades gads nebūs tik “garlaicīgs” kā iedomājos – ar koncertiem un militāru parādi vien. Tas varētu kļūt neticami interesants arī tādiem kā man, kuriem patīk personīgi atklājumi vēstures faktos. Par to jau pārliecinājos, kad skatījos tiešās pārraides no simtgades svinībām Valkā un nožēloju, ka paslinkoju un neaizbraucu 2. decembrī uz Valku, kad valcēnieši pilsētas centrā atklāja piemiņas zīmi – valcēniešu nodēvētu par “Mazo Brīvības pieminekli”. Šogad turp aizbraukšu, aiziešu pie pieminekļa ar puķi un pateikšos tautiešiem, izrādīšu cieņu Lat­viešu Nacionālajai padomei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi