Raksti

Domas

Vajadzīga virtuālā burbuļa kultūra

Andra Gaņģe

Tas šķitīs dīvaini, bet vairs nedrīkstam ticēt savām acīm un ausīm, skatoties sižetus internetā. Mūsdienu tehnoloģijām ir neaptveramas iespējas. Droši vien jaunākā paaudze to zina, bet gados stiprajiem tas varētu būt arī pārsteigums. Proti, datorprogrammas ļauj veikt fantastiskas izmaiņas ne tikai fotoattēlos, bet arī radīt video, kuros ikviena cilvēka mutē var ielikt jebko, ko tikai prasmīgs programmatūras lietotājs vēlas. Iespējams arī konkrētam tekstam pielāgot izraudzītā personāža vaibstus runas laikā tā, ka pat nav iespējams iedomāties par viltojumu.

Tas, ka internets nav tikai bezgalīgs izziņas un saziņas avots, bet arī bīstams ierocis, kas var ievainot gan konkrētu cilvēku, gan kādu iedzīvotāju grupu, gan arī sabiedrību kopumā un līdz ar to tās pamatvērtības un valstiskumu, vairs sen nav jaunums. Arī Latvijā ne pirmo gadu runā par interneta “troļļu” darbību, kuras mērķis ir diskreditēt Latvijas valsti. Taču pašlaik, sekojot vārdu žurgai tīmekļa vietnēs, kurās runā par Latviju, Latvijas politiku, šķiet, pat nav vajadzīgi ne troļļi, ne kādu ļauno spēku izmantotas sarežģītas faktu pārveidošanas un manipulēšanas programmas. Pietiek ar paš­māju diskutētājiem, tostarp arī dažu tādu, kas vēlas, lai viņu sauc par politiķi. Manipulācijas ar faktiem, tendenciozi sagrozītas patiesības, spiešana uz zemāko instinktu un agresivitāti raisošu vārdu pogām – tas viss klejo cau­ri internetam visdažādākajos un tīmekļa nepārzinātājam pat nezināmos veidos. Bet tie, kas dzīvo satīklotajā virtuālajā pasaulē, peld šajā burbulī… Vai atrod tajā realitātes pieturas punktus?

Kad nopērkam kādu jaunu mājsaimniecības ierīci vai instrumentu dārza darbiem, vienmēr nāk līdzi lietošanas pamācība arī tāpēc, lai nesavainotu sevi un citus. Internets pārgāzies pār pasauli bez jelkādām pamācībām. Skolās un dažādos kursos parasti tiek mācīts, kā viedierīcei spiest pareizās pogas vai glāstīt ekrānu, lai tīmeklī sameklētu vajadzīgo, bet vai apgūstam arī šīs milzīgās iespējas lietošanas kultūru?

Lai šīs pārdomas nebeigtos ar tikpat pesimistisku noskaņu kā daudzas internetā klīstošas atziņas par mūsu valsti un sabiedrību, beigšu ar to, ka Latvijā šī problēma jau ir konstatēta un valdība šajā virzienā strādājusi. Mums jau ir skolas, kurās darboties ar datortehniku un internetā māca no pirmās klases. Izstrādāti arī datorikas programmu paraugi, vienā, piemēram, paredzēts, ka, jau trešo klasi beidzot, bērnam cita starpā vajadzētu prast izvērtēt iegūtās informācijas ticamību, kā arī ievērot pieklājības normas saziņā, izmantojot dažādus tehnoloģiskus risinājumus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *