“Laikam jau pasaulei gals klāt! Tas vīruss drīz būs pie mums. Bail iedomāties, kas notiks,” viena kaimiņiene teica otrai. Un abas sāka pārspriest ziņās dzirdēto, secinot, ka vairs jau naktis nevar mierīgi gulēt, jo nezina, kāda nelaime var notikt. Austrālijā deg, Amerikā skolās šauj, Latvijai jūra atņem zemi, drīz pasaule noslīks atkritumos – tās bija tikai dažas tēmas, kuras kaimiņienes apsprieda. “Bail dzīvot,” viena otrai piekrita.
Atvērtā pasaule ik dienu ienāk katrā mājā. Var jau neskatīties ziņas, nelasīt jaunākās šausmas internetā, bet skaidrs, ka kāds tāpat pastāstīs, paprasīs un piebildīs, ka pasaule iet uz galu. Tā arī, baidoties par rītdienu, dzīvojam. Un ziņu ražotāji tik turpina – tur kāds noslepkavots, apkrāpts, pazudis, nosities, vēl citur zeme atvērusies un aprijusi cilvēkus. Viens labums no tāda pasaules notikumu apskata ir – satiekoties, cilvēki parunājas, apmainās domām. Vai, izlasot, ka kādā pasaules pilsētā taupīs elektrību un neizgaismos svētku eglīti, ir interesants sarunu temats? Tikai retajam.
Bailes intriģē un vieno. Ar tām padaloties, kļūst vieglāk ap sirdi. Tā bijis vienmēr. Atliek vien atcerēties, kā komētu gaidīja Muminielejā. Bizamžurka bija pārliecināta, ka zemei draud bojāeja. Trollītis Mumins ar mazo Snifu dodas kalnos pie zvaigžņu pētniekiem, kuri izrēķinājuši, ka līdz brīdim, kad komēta ietrieksies zemē, palikušas vairs tikai četras dienas, četras stundas, četras minūtes un 44 sekundes. Un gaida, kas notiks. Kur tad Lennebergas iedzīvotāju satraukums par skorbutu un izdomātais, kā paglābties! Protams, tie ir stāsti no bērnu grāmatām. Gan jau dzīvē noklausīti. Kad runāja par atomkara draudiem, netrūka dīvaiņu, kuri raka bedres, lai slēptos, būvēja jocīgas celtnes, kas pasargās no radiācijas.
Cilvēku uztrauc tas, ko neizprot. Viņam vajag asas izjūtas, ir nepieciešamība dalīties ar citiem kādā jaunumā. Gribas arī pielikt klāt, lai sajustos, ka zina vairāk nekā tas, kurš viņam stāstījis.
Vai vērts sevi mocīt ar bailēm par to, ko nesaproti, ko varbūt kāds safantazējis? Bailēm savukārt patīk inficēt. Visticamāk, kaimiņienes, kuras kāpņu telpā pārsprieda pasaules jaunumus, par tām šausmām stāstīs nākamajam satiktajam. Vēl piebildīs, ka par to jau tagad visi runā, visiem bail.
Tā, lūk. Bet pasaules galu cilvēki gaida, kamēr vien dzīvo uz šīs zemītes. To apliecina vēsture.
Komentāri