Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vai rekviēms muižām

Sarmīte Feldmane
09:56
21.01.2019
9

Katra diena atnes ko jaunu. Un katra arī kaut ko aizslauka. Tā vien šķiet, ka uz Zemes vietas par maz, jo kāpēc gan citādi būtu kas jāiznīcina, lai turpat uzceltu ko jaunu.
Latvija, lai arī tai pāri gājuši kari, cauri gadsimtiem pratusi saglabāt vērtības, ar kurām tagad lepojamies. Pilis, muižas, baz­nīcas, dažādu gadsimtu nami, industriālās ēkas un tehnoloģijas, kas kalpoja vecvecvectēvu laikos, jaunā paaudze uztver ar smaidu un reizē apbrīnu. Mums ir, ar ko lepoties. Un netrūkst arī, par ko kaunēties.

Nupat iznācis enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 1. sējums (A–H). Tajā apkopota informācija par 179 muižām. Fotogrāfs un kul­tūras pieminekļu pētnieks Vi­tolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdija ir nozīmīgs un fundamentāls materiāls Latvijas kultūras mantojumu izpētē un turpmākā saglabāšanā. V. Mašnovskis piedzimis muižā, mācījies Cēsīs, katru dienu pa logu vērojot Cēsu pilsdrupas, bet vēlāk neilgu laiku dzīvojis Valmiermuižas tornī. Tā arī radusies lielā interese par muižām. Viņš atzīst, ka tendence liecina – muižu ēkas diemžēl iet bo­jā. No 2000 vēsturiskajām celtnēm vien vidēji četri procenti ir skatāmas. Tās ir tās, ar kurām lepojamies, kuras gribam rādīt citiem, kuras iekļautas tūristu maršrutos.

Bet cik muižu tepat apkārtnē zinām? Un kļūst skumji, redzot, kā pēdējos gadu desmitos tās pamazām kļūst par graustiem, bet aizvien uzticamies saimniekiem un ceram, ka reiz varbūt tomēr tās atdzims. Un turpat prieks par Veselavas, Kārļu, Auciema, Lie­pas, Unguru, Vecpiebalgas, Nē­ķe­na, Cirstu, Annas un citām mui­žām, kur saimnieki pratuši tās atjaunot, uzturēt, izcelt vērtības un lepoties. Pēc 1925.gada informācijas toreizējā Cēsu apriņķī bijis vairāk nekā 90 muižu. Lielākas, mazākas, parastas un greznas.

Protams, vienmēr varēs diskutēt, cik daudz vērts ieguldīt vēstures, kultūrvēstures saglabāšanā, lai materiālo mantojumu nodotu nākamajām paaudzēm. Katrai muižai, vai tā pamazām kļūst par graustu, vai acis priecē tās greznums, ir īpašnieks. Cik nav dzirdēts, ka naudas nav, lai atjaunotu. Taču vienmēr ir iespēja pārdot. Tikai kurš gan par milzu naudu iegādāsies graustu? Un ja vēl muižas pils vai komplekss ir aizsargājams arhitektūras vai kultūrvēstures piemineklis un tas, ko gribas darīt, jāsaskaņo ar attiecīgām institūcijām?

Atrunāties var dažādi, jo nedarīšanai un nevarēšanai vienmēr pie rokas ir kāds iemesls, arguments. Regulāri tiek vētīts aizsargājamo pieminekļu saraksts. Ir īpašnieki, kuri paši vēlas, lai īpašumam ir šis statuss, ir tādi, kuri visu ko izdomā, lai tikai tiktu no tā vaļā.

Aizvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību neapkoptas, pienācīgi neuzturētas ēkas atsavināt. Aizvien vairāk arī Latvijā ir cilvēku, kuri novērtē vēsturiskas ēkas un gatavi ieguldīt atjaunošanā. Bet ne pirkt. Jo tā patiesībā iznāk tāda kā balva tam, kurš reiz, visticamāk par nelielu naudiņu, muižas ēku iegādājies. Ja gribam saglabāt (ne jau tikai valstij un pašvaldībām tas jādara), tad vispirms jāmaina attieksme pret tiem, kas ļauj sabrukt muižu pilīm, dzīvojamām mājām, nemaz nerunājot par daudzajām saimniecības ēkām, kuras visbiežāk katra pieder citam īpašniekam.

Muižas ir Latvijas vēsture. Ne tikai arhitektūra, arī ekonomiskās saimniekošanas principi, šodienas pagastu administratīvais iedalījums, kaut gadu desmitos mainījies, tomēr saglabājies.

Pašķirstot enciklopēdiju, atklājas pagātne un šodiena. Cik rītdienā gribam paņemt līdzi, atkarīgs tikai no pašiem. Ne tikai īpašniekiem. Vispirms jau valsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi