Raksti

Domas

Vai par kapavietu jāmaksā

Andra Gaņģe

Kad tuvinieks aizgājis no dzīves un viņu jāizvada pēdējā gaitā, jāgulda zemes klēpī, palicēji, kas kārto bēru lietas, ja vien iespējams, nerēķina, cik kas maksās, lai atvadītos no aizgājēja ar cieņu. Ja par ko jāmaksā, maksā, cik nu vien līdzekļi atļauj. Viens no brīžiem, kad jāizņem maks, ir kapavietas saņemšana. Mazpilsētās, novados šīs summas nav lielas, tomēr kaut kas jāmaksā ir. Un vēl dažās paš­valdībās noteikta arī ikgadēja samaksa par ģimenes, dzimtas kapavietu.

Kapsētu apsaimniekošana dažādās pašvaldībās atšķiras, maksājumi arī ir dažādi, valstī nav vienotas kārtības, kā tiek organizēta cilvēku apbedīšana. Ik pa reizei publiskā vide sarosās, spriežot par to, taču drīz atkal pieklust. Nule jautājums, ko paš­valdība no iedzīvotājiem drīkst prasīt par kapavietu, atkal saasinājies. To raisījis Satversmes tiesas spriedums Jūrmalas domes lietā, kura noteikusi nomas maksu par kapa vietas izmantošanu, un spriedums ir negatīvs domei.

Lietā, ko rosinājis tiesībsargs, norādot, ka kapsētām ir publiskas lietas statuss, tāpēc nav tiesību noteikt nodevu par kapavietas lietošanu, Satversmes tiesa secinājusi – pašvaldība nav tiesīga iznomāt kapavietas, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas – izveidot un uzturēt kapsētas – izpildi. Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai. Satversmes tiesa akcentējusi, paš­valdības pieprasītā maksa par kapavietas piešķiršanu ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni jāizturas ar cieņu.
Pirmās publiskās atsauksmes par Satversmes tiesas spriedumu jau ir. “Latvijas Avīze” intervējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Latvijas Pašvaldību savienību. VARAM Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Mičulis atzinis: “Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, un pašvaldībām tas jāņem vērā.” Ministrija jau pašvaldībām izsūtījusi aicinājumu mainīt saistošos noteikumus, ja tajos paredzēta maksa par kapavietas piešķiršanu. Citu viedokli izteicis Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, kurš uzskata, ka Satversmes tiesa ir kļūdījusies, jo nav likuma, kas paredz, ka kapavietas piešķiršana ir bezmaksas pakalpojums. M.Pūķis uzsver, ka pašvaldība sniedz dažādus pakalpojumus, kādus par pilnu maksu, citus par daļēju, dažus bez maksas. Viņš gan atzinis, ka par šo jautājumu var runāt, bet tas ir jautājums par nodokļu maksātāju naudas pārdali.

Kā tālāk risināsies šis jūtīgais jautājums? Latviskajās tradīcijās kapiem un kapsētai ir būtiska nozīme. Kapu kopšana kā tradīcija ir iekļauta pat Latvijas kultūras kanonā. Tādēļ jautājums nav tikai par naudu, bet par attieksmi. Kā sabiedrība izrāda cieņu aizgājējam, ikvienam, kas dzīvojis mūsu zemīte un tiek guldīts tajā uz mūžīgo dusu?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *