Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Vai emocijās balstīts lēmums?

Sandra Trēziņa
11:18
28.11.2022
2

Pavisam nesen sabiedriskajos medijos izskanējušas ziņas par Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu, ka “no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otrā sveš­valoda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā”. Tālāk arī ministrijas paskaidrojums: “Tas nozīmē, ka kā otro svešvalodu skolās vairs nevarēs izvēlēties krievu valodu.”

Jā, Krievijas iebrukums Ukrainā radījis rezonansi, paātrinājis ieceru realizēšanos visā pasaulē, protams, arī Latvijā, visdažādākajās jomās. Par izdarīto un joprojām notiekošo vardarbību Ukrainā Krieviju ienīstam tik ļoti (varbūt arī mazliet sevi, jo apzināmies savu bezspēcību), ka, manuprāt, reizēm pārsvaru ļaujam ņemt emocijām, ne saprātam.
Piedzīvojot lielākus un mazākus skandālus, gāzti padomju varu simbolizējošie pieminekļi, pieņemts lēmums Latvijas izglītības iestādēs kā mācību valodu lietot tikai latviešu valodu. Apsvei­cami! Sen jau to vajadzēja! Tā domā lielāka daļa to, kas šodienas politiskajā situācijā runā skaļi un atklāti. Savukārt pārējie klusē vai runā tikai klusināti, slepus, jo runāt krievu valodā, iestāties par krievu valodu nozīmē saņemt sabiedrisko nosodījumu, nopēlumu, pat, vismaz emocionālu, uzbrukumu.

Var jau būt, ka arī man tas pienāksies, jo uzdrošinos teikt, ka valoda pati par sevi nav vainīga, ko sadara tās lietotāji. Vēl jo vairāk – ne jau visi, kam krievu valoda ir dzimtā, ir vainojami un atbildīgi par to, kas šobrīd notiek Ukrainā, Latvijā, pasaulē. Tādēļ uzskatu, ka Latvijā pilnībā atteikties no krievu valodas apgūšanas aizlieguma formā ir kļūda, drīzāk emocijās, ne saprātā balstīts lēmums. Nu kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka jāsaprot, jāzina, ko tepat aiz robežas runā agresīvais kaimiņš, ko viņš domā, ko no viņa sagaidīt. Turklāt kur paliek krievu tautas māksla, kultūra, zinātne, galu galā bagātā, skaistā krievu valoda! Tās tomēr ir vērtības, par kurām zināt nav ne lieki, ne nosodāmi. Un kur palikusi atziņa, ka jebkura valoda, kuru apgūstam, ir neatņemama bagātība? Jā, vietā būs citas, Eiropā atzītas valodas, taču, manuprāt, krievu valodai kā izvēles iespējai tomēr jāpaliek…

Un ja jau atkal par valodu, vai daudz vairāk nebūtu jāsāk uztraukties par angļu valodas dominēšanu jauniešu saziņā, pat domāšanā. Vai nav pienācis laiks skolu mācību programmās palielināt latviešu valodas un literatūras stundu skaitu uz angļu valodas stundu rēķina, jo šo svešvalodu labāk par dzimto zina jau gandrīz katrs pirmklasnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
20

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi