Raksti

Domas

Uzticēšanās

Sarmīte Feldmane.

Katram cilvēkam ir kāds, kuram viņš uzticas. Gan zinot, ka padoms būs tieši laikā, gan atbalstīs, ja vajadzēs. Tāds stiprais plecs ir katram. Taču, dzīvojot sabiedrībā, ir jāuzticas ne tikai tuvajiem cilvēkiem, arī varai. Tai, kuru paši ievēlējuši, kura solījusi strādāt valsts un tautas labā. To, kas nav blakus, vienmēr viegli un ērti lamāt, saukt dažādos vārdos, jo droši zināms, ka vēlāk nebūs jānožēlo. Protams, ja viss notiek likuma ietvaros.

Par to, kā iedzīvotāji uzticas dažādām valsts institūcijām, politiskajai varai, regulāri notiek aptaujas. Tos, par kuriem tiek taujāts, atbildes parasti neapmierina, jo reti kad ir glaimojošas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 22 valstīs veiktajā pētījumā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām    tikai mazliet vairāk nekā 13% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka politiskā sistēma nodrošina viņiem iespēju ietekmēt valdības lēmumus.

OECD dalībvalstu vidū vidēji 41% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka uzticas savai valdībai, un tikpat – 41% – norādījuši, ka neuzticas. Augstākais uzticēšanās līmenis valdībai tradicionāli ir Norvēģijā (63%) un Somijā (61,5%).    Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai katrs ceturtais (24,5%) Latvijas iedzīvotājs uzticas valdībai, savukārt 62,3% neuzticas. Vēl zemāks uzticēšanās līmenis aptaujas rezultātos ir Kolumbijai, kur nacionālajai valdībai neuzticas 66,7% iedzīvotāju.    Rezultāti Latvijā uzrāda arī zemāku uzticēšanās līmeni civildienestam (35,2%; OECD vidēji – 50,2%), likumdevējam (20,7%; OECD – 39,3%), tiesu sistēmai (44%; OECD – 56,9%), politiskajām partijām (11,4%; OECD – 24,5%).

Pētījuma autori gan aicina būt uzmanīgiem, salīdzinot valstu rādītājus, jo tos ietekmē virkne kulturālu, sociālu, institucionālu un ekonomisku faktoru. Pieminot dažādu kultūru atšķirības sniegtajās atbildēs, kā piemērs tiek izcelta Japāna, kur, ņemot vērā aptaujas rezultātus, valdībai uzticas vien 24% iedzīvotāju, vienlaikus izteikti lielāks respondentu skaits ir izvēlējušies neitrālu pozīciju (23,5%) vai atzīmējuši, ka “nezina” (12,7%). Tādējādi iedzīvotāju īpatsvars, kuri skaidri pauduši neuzticēšanos valdībai, Japānā ir pat zemāks nekā vidējais rādītājs OECD valstīs.

Uzticēšanās rādītāji valdībai un valsts institūcijām jāaplūko kopsakarā ar iedzīvotāju atbildēm uz jautājumiem, kas, piemēram, atklāj, vai iedzīvotāji jūtas sadzirdēti un var paļauties uz valsts institūciju darbu noteiktās dzīves situācijās: saņemot izglītības vai veselības aprūpes pakalpojumus, kārtojot dažādus administratīva rakstura jautājumus, piesakoties sociālajam atbalstam.

Pētījuma rezultāti daudzās valstīs atklāj sava veida paradoksu: pat ja ievērojama daļa sabiedrības neuzticas valdībai un valsts institūcijām, vairākums iedzīvotāju var būt apmierināti ar valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Arī 60,8% Latvijas respondentu norādījuši, ka ir apmierināti ar informācijas pieejamību par valsts nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem (OECD – 63%), 63,8% ir apmierināti ar to kvalitāti (OECD – 66,5%). 61,5% Latvijas iedzīvotāju uzticas, ka iesniegums bezdarba vai cita veida sociālajam pabalstam valsts iestādē tiks izskatīts godīgi (OECD – 58,54%). Tas apliecina, ka, nonākot tiešā saskarē ar dažādu administratīvo jautājumu risināšanu, Latvijas iedzīvotāji vairumā gadījumu tos novērtē pozitīvi.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pamatoti pauduši neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem (apmierina – 31,2%; OECD – 61,7%), izglītības sistēmu (apmierina – 42,2%; OECD – 57,6%). Tās ir nozares, kuru pilnveidošanai gadiem ir pietrūcis finansējuma un politiskās gribas veikt reformas.

Pētījuma autori norāda, ka augsta uzticēšanās valsts institūcijām nav obligāts demokrātiskas pārvaldības rezultāts. Zems uzticēšanās līmenis, ko mēra demokrātijās, ir iespējams tikai tāpēc, ka pilsoņi demokrātiskajās sistēmās – atšķirībā no autokrātiskām – var brīvi paust viedokli, ka neuzticas savai valdībai.
Demokrātisko sistēmu izturētspēja izriet arī no atklātām publiskajām debatēm par to, kā vairot pozitīvu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem.  Aptauja arī rāda, ka tikai 40% OECD valstu iedzīvotāju tic, ka valsts pakalpojumi tiks uzlaboti, ja par tiem sūdzēsies (Latvijā – 32,49%). 42% aptaujas dalībnieku Latvijā pat uzskata, ka amatpersona pieņemtu kukuli apmaiņā pret pakalpojuma sniegšanu ātrāk (OECD – 35%). Tikai 26% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata, ka viņu paustais viedoklis publiskajā apspriešanā tiks ņemts vērā (OECD – 32,9%). Vairāk nekā puse (53,59%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nacionāla līmeņa politika kādā jautājumā netiks mainīta, pat ja to pieprasīs vairākums sabiedrības (OECD – 40%).

Tā, lūk, izmērīta uzticība valsts varai un tās institūcijām. Labi gan, ka katrs nemērām uzticēšanos sev tuviem cilvēkiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *