Raksti

Domas

Un tad gaisā izšaujas salūts

Mairita Kaņepe

Nedēļas nogale bez rūpēm, svētku laiks divu, pat trīs dienu garumā – tāds Latvijas vasarās ir izklaides formāts. Vai atradīsies kāds novads, kura pašvaldība nesarīkotu apdzīvotu vietu laukumos un arī pļavās notikumus ar atrakciju virkni un mūzikas izklaidēm, ar tirdziņiem un sacensībām. Biļetes uz šiem pasākumiem nav jāpērk. Bērni nezina, bet pieaugušie gan – pašvaldība organizē un maksā vai aicina uzņēmējus iesaistīties tēriņu segšanā. “Viss labs, kas labi beidzas “- tāds varētu būt moto, aicinot cilvēkus vienu vai divas diennaktis- lielākās pilsētās pat trīs- izklaidēties bez bēdu.

Jautāti, kāpēc izrāda tādu dās­numu, sarīkojot ļaužu simtiem vai tūkstošiem bezmaksas priekus, pašvaldību pārstāvji runā par ekonomikas sildīšanu. Savējie un svešie, uz svētkiem sanākuši, jāaizkavē pēc iespējas ilgāk. Ļaudīm vajadzēs paēst un remdēt slāpes, vajadzēs naktsmājas, būs atlicināta naudiņa tērēšanai tirdziņos un veikalos tam, kas nepieciešams, un tam, bez kā arī varētu iztikt.

Kā likums, vasaras izklaidēs ir arī salūts. Nevar teikt, ka tikai mūsdienās pašvaldības maka turētāji, rīkojot vērienīgas ļaužu saiešanas, rada iespaidu, ka attiecīgajā vietā it kā viss ir vislabākajā kārtībā. Ģeniālajam Rūdolfam Blaumanim ir viena ne visai veiksmīgi uzrakstīta luga “Potivara nams”. Ap to laiku, kad Latvija piedzīvoja ekonomisko krīzi, šis Blaumaņa darbs nonāca uz Valmieras skatuves. Visvairāk atmiņā iespiedies tas, ka revidents uz Potivara namu atnāk tieši tajā brīdī, kad saaicinātā tauta jūsmo par salūta raķetēm debesīs. Salūts ir varens. Tas nebeidzas un nebeidzas, līdz viesi jau piekusuši skatīties. Visspilgtāk no šīs Blau­maņa lugas man palicis prātā revidenta sacītais par uzņēmēja ballītē sarīkoto salūtu, teiktā ideja – ir vēl sliktāk, nekā kāds varētu domāt. Protams, Blaumanis tālāk rakstījis dialogu, kurā uzņēmējs revidentam atzīstas, ka salūts patiesībā bijusi izmisuma slēpšana no ļaudīm, tas uz parāda pirkts, lai cilvēki neuzzina, kas patiesībā klauvē pie sliekšņa. Un tas ir bankrots.

Žēl, ka Blaumanim luga nav līdz galam izdevusies. Māk­­­­­­­­­­slinieki, kuri jūtīgi reaģē uz zemstrāvām sabiedrībā, ar latviešu klasiķa vēstījumu būtu varējuši par salūtiem pirms bankrota runāt no skatuves. Līdzības ar lugu ieraugāmas kaislībās ap novadu reformu. Mūsu laiku revidenta personā saskatāms ministrs Juris Pūce. Viņa “revīzijas” braucieni pie novadiem, raugot, kā tajos turpina šaut gaisā salūtus, lai tušētu problēmas, droši vien liek nodomāt – nezinājām, ka patiesībā ir vēl sliktāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *