Raksti

Domas

Tirgoties zaļi

Iveta Rozentāle

“Druvā” rakstījām, ka sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” organizēja labdarības kampaņu “No manas rotaļu kastes Tavējai”, kur varēja ziedot bērnu mantas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas, toties citiem vēl var būt ļoti noderīgas. Tās reizē bija rūpes par zaļāku vidi – lieki neizmetot vai uzreiz nepērkot ko jaunu, bet ļaujot lietām turpināt būt noderīgām. Turklāt šādi iegādātais ir citādāks par bezpersonisko lietoto preču veikalā, atzina pasākuma rīkotāji. Šo lietu ziedotāji ir no tuvākās apkaimes, iespējams, pat kaimiņi, turklāt nodotais rūpīgi pārdomāts, atdotas labi saglabātas mantas.

Un tā man pasākums atgādināja par citu tirgošanos, bet arī ar pamatdomu rūpēties par atkritumu nevairošanu, jaunas mantas vietā izvēloties ko lietotu, tā sau­dzējot planētas resursus, kā arī, protams, mazinot pašu radītos atkritumus. Zinu, ka Norvēģijā un Beļģijā, gan jau ir arī citās valstīs, ir tā dēvētās garāžu tirgošanās dienas. Noteiktā laikā cilvēki pie mājām, garāžām var izlikt to, kas pašiem vairs nav nepieciešams, bet kas citiem var noderēt. Ciemojoties pie draugu ģimenēm, kas ir izmantojušas iespēju šādās reizēs ko iegādāties, saprotu, ka tā var nopirkt īstas pērles, turklāt lēti,– un visi laimīgi. Iepriekšējiem īpašniekiem, jo īpaši, ja pārdod mēbeles, nav jādomā, kā tās nogādāt citur, savukārt tiem, kas meklē mājai ko atbilstošu, nav jātērē lieli līdzekļi.
Ja Latvijā līdzīgos tirdziņos lielākoties piedāvā apģērbu, rotaļlietas, vien reizēm arī kādu nelielu mēbeli, tad citās valstīs tajos var atrast visu: no ļoti senām lietām, kurām savs īpašs šarms, līdz pat jaunākajiem modeļiem, kas pavisam nesen bijuši pārdošanā veikalos. Ciemojoties ārzemēs, esmu šādas tirgošanās reizes redzējusi. Pilsētas parasti klusā ieliņa ir pilna cilvēkiem – vieni pārdod, citi pērk, tāda pozitīva kņada visapkārt. Tā kā arī Latvijā dažādu tirdziņu kļūst arvien vairāk, tad nemaz nebrīnītos, ka reiz tie būtu ne tikai atsevišķu organizāciju un uzņēmumu, bet arī pašvaldību rīkoti.

Tā noteikti ir māka – spēt izmantot to, kas jau ir, nevis vienmēr meklēt ko jaunu. Un te runa nav tikai par mantām, bet arī plašākā kontekstā. Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kas, protams, vairāk zināma kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, ir ļoti radoša pieeja arī pilsētas vides izmantošanai. Starp lieliem autoceļiem un veloceliņiem zied puķes, cilvēku pārpildītās atpūtas vietās ir arī dabas stūrīši, kur dzīvo savvaļas dzīvnieki un putni. Šķiet, kā gan tas iespējams? Bet tas ir iespējams ar radošu pieeju, ar ilg­termiņa skatījumu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *