Raksti

Domas

Tikai ne aci pret aci

Sarmīte Feldmane

Braucot no Bērzkroga Ģūģerkalnā, nākas pāris reižu samiegt acis. Lauka malā tikpat lēni, kā pats brauc kalnā, it kā no zemes izaug plakāts. Un tajā nopietns vīrs. Nudien mistiski! Un vēl migla! Aizrauties gan nedrīkst, jo tūlīt ceļa līkums. Nākamreiz braucot, jau sasprindzinot uzmanību, top skaidrs – priekšvēlēšanu plakāts. Un ceļmalās – uzartos tīrumos, nokultās druvās, pēc pēdējā lietus zaļojošās pļavās – tādu ir daudz. Uz katra vismaz vietējās nozīmes ceļa, nerunājot par lielajām šosejām. Cik tādu dažādu partiju vīru un sievu stāv ceļmalās visā Latvijā?

Ko viņi, sevi izrādot, vēsta? Neko. Normāli ģērbušies, dažs nopietns, cits ar smaidu sejā. Cilvēki kā cilvēki. Ja nesekoju politikai, nudien sveši. Ko izrādīšanās dod man, vēlētājam? Ja skatos, kurš smukāks, mēģinu salīdzināt, kāds redzēts televīzijā un kāds bildē ceļmalā, varu izlemt, kurš labāk patīk. Tas arī viss.

Lai ko runā un stāsta, nav tā, ka katrā lauku viensētā, katram pensionāram, un viņu Latvijā ir 450 tūkstoši, ir internets, kur sekot līdzi un kaut ko vairāk uzzināt par partijām, par cilvēkiem, kuri kandidē uz Saeimu, kuri cer lemt valsts nākotni. Kur lauciniekam uzzināt? Televīzijā, radio. Tiesa, tur neiespējamu solījumu netrūkst, nogrimēti varoņi gatavi teikt to, ko redzam vīzijās. Kurš negrib lielāku pensiju? Protams, ka būs. Nodokļi par lieliem? Samazināsim. Visi ir zagļi? Mēs ne! Veselības aprūpe neapmierina? Mainīsim. Nu saki, viens cilvēk, vai beidzot nebūs skaista dzīve! Kā par tādu nākotni nebalsot? Tikai problēma viena – var nobalsot par vienu sarakstu, bet skaisti sola daudzi. Un kā izlemt?

Pirms iepriekšējām vēlēšanām tie, kuri bija Saeimas deputātu krēslu cerībās, brauca pie vēlētājiem, runājās, stāstīja. Plakāti vēstīja, kur kuru varēs satikt. Šoruden šķiet, ka tā ir teju vai slepena informācija, jo nevar atrast, kur būs kāda tikšanās. Bet gribas taču redzēt, kādi dzīvē izskatās deputātu kandidāti, kādas dāmai kurpes kājās, cik glauns uzvalks kungam, kā skan viņu balsis, vai mulst, vai spēj tikai runāt frāzēs… Diemžēl tas viss liegts. Vismaz tiem, kuri dzīvo novados. Par valsts naudu, Latvijas Televīzijas mudināti, kandidāti uz Lielbritāniju padiskutēt, sevi parādīt gan aizbrauca. Vai nav tā dīvaini?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *