Raksti

Domas

Tik tālu nu esam

Sarmīte Feldmane

Izdzirdot uztvēru to kā joku, bet šajā raibajā pasaulē tas izrādījās patiesība. Notikums tāds. Itālijā kādai sievietei saslimis suns, darbā viņa iesniegusi slimības lapu, ka saslimis ģimenes loceklis un līdz ar to kavējums ir attaisnojams. Notikušo ar sajūsmu uzņēmuši dzīvnieku tiesību aizstāvji. Un kā ne – suns ir ģimenes loceklis, esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām, un tā tālāk.

Var vien teikt – tik tālu nu esam. Un Itālijā var notikt dažādi brīnumi. Taču pasaulē katrs precedents rada sekas. Vairs nav pat jābrīnās, ka pēc desmitgadēm Eiropas Savienības lēmējvara arī nolems, ka katra cilvēka dzīvē rūpēm par dzīvniekiem ir jāierāda noteikta vieta. Ja kādā mājsaimniecībā nebūs suņa, kaķa, cūciņas vai seska, būs jāmaksā, piemēram, lielāki nodokļi. Tas izklausās pēc absurda? Bet kas zina, kas zina…

Neproduktīvie mājdzīvnieki kļuvuši par biznesu, un miljoniem cilvēku gatavi tērēt daudz naudas, lai pakļautos reklāmām, vēl citi, lai līdzinātos viņiem. Suņu un kaķu mode, šķirņu mode, publiski pasākumi, kuros skatītājiem klēpī sēž sunīši, tie skraida starpbrīžos starp kājām, un bail, ka kādam neuzkāpj, jo saimnieces aizrunājušās par dzīves problēmām – tas nav nekas neparasts. Nemaz nerunājot par milzīgo dzīvnieku pārtikas piedāvājumu. Tas viss ir tikai un vienīgi bizness, kas veiksmīgi izmanto cilvēka vēlēšanos par kādu rūpēties.

Ja lauksaimniecības preču veikalā pirktākās preces ir kaķu barība un žurku inde, tad tas vairs nav tikai paradokss, bet gan kaut kas dabas likumos sagriezies šķērsām. Un kādam tas ir izdevīgi.
Itālijā sieviete saslimušā sunīša dēļ oficiāli varēja neiet uz darbu. Latvijā ļoti bieži sievietes nevar atļauties neiet uz darbu, kad saslimis bērns. Ja zīdainis, tad vēl mazuļa slimošana tiek ņemta vērā, bet, ja atvasei jau vairāki gadiņi un bērnudārzā noķerta kāda saslimšana, visbiežāk mamma meklē kādu radinieci, kura varētu bērnu pieskatīt. Jo cik tad var kavēt darbus, uzticētais jāpaveic, ja pārāk bieži nenāks uz darbu, kaut attaisnoti, darba devējs priecīgs nebūs.

Ak, Eiropa, kurā fantāziju netrūkst un tās arī kādreiz piepildās. Ak, reālā Latvija!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *