Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Svaru kausi

Līga Salnite
12:18
13.03.2021
4

Pārcilājot atmiņā pēdējo nedēļu notikumus, intervijas, lai gatavotu rakstus avīzei, un pat neviļus aizvirzījušās sarunas ar atvasēm, it kā dažādie tajās iesāktie jautājumi kā strauti saskrien vienā upē – pārdomās par līdzsvaru. Par to, ko katrs iekšējā svaru kausā esam gatavi likt pretī, kad skaļi paužam savas vajadzības, atklājam slēptākās vēlmes vai pat izvirzām kādas prasības. Tur ir viss kopā: bērnu tiesības un pienākumi, katram cilvēkam dotās iespējas un ar tām saistītie riski, ierobežojumi un ieguvumi, zaudējumi un pat sāpīgākajos no tiem rastie atklājumi.

Līdz ar intensīvu kopbūtni mājās ne tikai vakaros un brīvdienās, bet arī darba un mācību laikā mūsmājās vēl intensīvākas kā jelkad iepriekš attīstījušās… viedokļu apmaiņas vai diskusijas, tā politkorekti to dēvējot – par bērnu vēlmēm un to, vai visām šīm “gribēšanām” ir jārod piepildījums, pat ja tas praktiski vai finansiāli ir iespējams. Par to, vai iepretim prasībām un tiesībām, ko bērns prasa un gaida no ģimenes, viņš ierauga savu svaru arī pienākumos, savā izpratnē upurējot kaut ko no komforta. Sarežģīti. Mums, pieaugušajiem, jāprot bērnam ne tikai nebeidzami skaidrot, bet arī saprast, ka mazo cilvēku acīs vēl atspīd absolūta neizpratne, kad mēģinām ar viņu runāt par saistībām, pienākumiem, atbildību. Bet mēs neatmetam cerību šo līdzsvara principu “aiznest” līdz mazuļa izpratnei.

Aizgūtnēm ilgojamies pēc daž­nedažādām – neapšaubāmi ikviena cilvēka stāstā svarīgām – ikdienas dzīves lietām. Sa­tikšanos, klātienes mācībām, stabiliem darba pienākumiem, arī frizēšanos, ceļošanu un citām vajadzībām. Tomēr, lolojot šīs tik saprotamās ilgas, atturamies paši sev atklāti pateikt, kas ir dramatiskākās sekas, kuras vēl uzskatām par pārciešamām, lai tikai varētu šīs savas ilgas piepildīt. Kur būtu tas brīdis, kad tavi personīgie svariņi sagāztos uz šo varbūtējo risku pusi un vēlmes vairs nešķistu tik neatliekamas?

Interesanta piebilde nedēļas nogalē izskanējusi raidījumā “De facto”, ka ar sekvencēšanu jeb vīrusa gēnu struktūras izpēti, kas ļauj atklāt “Covid-19” jaunas mutācijas, novērots, ka tieši Latvijai raksturīgie vīrusa varianti ar laiku izzuduši, kamēr no ārvalstīm atvesti jauni (ne tikai draudīgais Lielbritānijas variants). Mans secinājums: tātad pēdējos mēnešos noteiktie iekšējie ierobežojumi tiešām strādāja, tomēr sūce atklājusies tieši ieceļošanas kārtībā. To caurumu neaizlāpījām, tagad atkal nāksies vairāk smelt pa iekšpusi. Vai drīkstējām cerēt un paļauties uz katra paša izpratni, kā turēt līdzsvarā riskus un vēlmes? Varbūt tomēr vajadzēja “vecāka” stingrāku roku un kontroli?
Savukārt vai citos lēmumos līdzsvara meklējumiem nebūtu jāsliecas uz lielāka riska pusi, izvērtējot, ka ieguvumi tomēr būs lielāki? Runājoties ar kādu vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāju, kura jau diezgan ilgi dzīvo Spānijā, nenoturējos apvaicāties, kas ar skolu dzīvi šajā dienvidu zemē, vai bērni mācās klātienē jau kopš septembra, par spīti saslimstības uzvirmojumiem. Nosliekšanās tomēr uzņemties šo risku un turēt skolas vaļā saistītas ar pavasarī secināto: interneta pieslēguma sarežģījumi (jo īpaši trūcīgākās ģimenēs); printeru un citu iekārtu trūkums; skolotāji ar vājām IT zināšanām; vecāku atbalsta neesamība skolēnam (darba, valodas barjeru, zināšanu trūkuma dēļ); kā arī bērnu psiholoģiskās problēmas līdz ar pilnīgu izolēšanos mājās, kas nupat īpaši aktualizēta arī Latvijā. Privātās skolās, kur audzēkņu ģimenēm ir augsts ienākumu līmenis, protams, minētās problēmas ir mazāk izteiktas. It kā visi mums jau pazīstamie argumenti, bet izvēlētā rīcības politika bijusi radikāli citāda – vienlaikus apzinoties risku. Vēl interesanti, ka par skolēnu pienākumu nēsāt maskas vismaz konkrētajā Valensijas apgabalā skaļu vecāku iebildumu nav bijis, ja vien tā var nodrošināt mācības klātienē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
9

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi