Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Sēnes – līdz galam neizdibināmas

Iveta Rozentāle
08:13
11.09.2021
2

Beidzot, beidzot mežs kļūst arvien bagātāks ar savām rudens veltēm – sēnēm. Un, lai gan daudzām tautām tas ir tik nesaprotami, daudziem latviešiem šajās dienās tik aktuāli – doties mežā un salasīt vai nu pavisam nedaudz sēņu mērcītei, vai jau krietni vairāk, lai sarūpētu ziemas krājumus – sālītā, marinētā vai kaltētā veidā. Vēl ir arī tādi, kuri dodas uz mežu nevis lasīt, bet priecāties par sēņu skaistumu un daudzveidību, kā arī atrast kādu līdz šim neredzētu īpatni.

Jau otro gadu jūsmoju par sēņu daudzveidību, kas man atklājusies, sekojot līdzi dažādām sēņu mīļu grupām sociālajos tīklos. Tagad, kad ieraugu kādu sēni, tā ir nevis vienkārši bērzlape vai beciņa, bet ar interesi pētu un aizdomājos, kura tieši no visām tā ir. Bet lielais pārsteigums ir brīžos, kad daļa sēņu, kuras kādreiz bija pilnīgi pašsaprotami ēdamas, tagad raisa diskusijas, ka labāk tās neēst, bet citas, kas allažiņ likušās neēdamas, izrādās ir ne tikai ēdamas, bet arī uzturvērtības ziņā noderīgas.

Beciņu saimē mans atklājums ir pārsteidzošā rudzupuķu smilš­beka, kas griezuma vietā ir tiešām rudzupuķu zila un savas košās krāsas dēļ nobiedē daļu lasītāju, kas tamdēļ to atstāj mežā, lai gan tā tāpat kā daudzas citas ir ēdamas. Savukārt kastaņu smilšubeka izrādās ir aizsargājama, un, domājams, tikai retais to ir mežā uzgājis. Līdz ar daudzajiem ierakstiem par mums nosacīti jauno sēni – dzīslkāta beku – gribētos aizbraukt pasēņot mežos pie jūras, varbūt man arī izdodas to atrast un novērtēt.

Jāatzīst, ka nekad nebiju pievērsusi uzmanību dižsardzenēm un saulsardzenēm, ko, izrādās, var ēst pat uz līdzenas vietas turpat mežā svaigas, bet bieži vien tās tiek ceptas kā karbonādes. Lai gan šīm sēnēm arī ir gredzentiņš ap kātu, kas arī mēdz nobiedēt dažu labu lasītāju. Piemēram, lielā dižsardzene brūnā viducīša, brūnajām zvīņām uz cepurītes un arī kātiņa dēļ grūti sajaucama ar citām sēnēm. Protams, ir vērts labi atpazīt šo sēni, jo gaišākas, ar prāvāku un īsāku kātu – dārza dižsardzenes – ir vāji indīgas. Savukārt meiteņu dižsardzenes izceļas ar savu cepurītes skaisti balto krokojumu. Lai arī pēdējos gados tās atrodamas biežāk, vēl arvien ir aizsargājamas. Tikpat skaisti man šķiet ovālie krokotie skaistulīši – parastie zaķupūpē- ži -, kas, kamēr vēl jauni, ir arī ēdami.

Sēņotāju grupās lielas diskusijas ir par cūcenēm, kas daudziem joprojām ir viena no populārākajām sēnēm. Tagad tiek diskutēts, ka tamdēļ, ka tās satur kancerogēnas vielas, labāk ēst nelielos daudzumos. Bet tieši tāpat tiek diskutēts, ka bieži tās tiek jauktas ar kailo mieteni jeb daudzviet dēvētu par govmīžu, kuru šobrīd uzskata par indīgu, lai gan sekas pēc to ēšanas jūtamas pēc ilgāka laika.

Tāpat diskusijas mēdz būt par milzu baltmieteni, kas ir viena no lielākajām cepurīšu sēnēm un aug tā dēvētajos raganu apļos. Lai gan pēc novārīšanas ir ēdama, varot izraisīt gremošanas traucējumus. Interesanta un neparasta paskata sēne ir krokainais rumpucis, kas pie mums esot pat bieži sastopama, turklāt pēc termiskas apstrādes arī ēdama. Man gan ne reizi nav izdevies tādu ieraudzīt.
Savukārt man pašai bija pārsteigums, ka celmenes, par kurām esmu papriecājusies, kā tās aug uz celmiem un arī citviet uz kokiem, izrādās, pēc vārīšanas ir ēdamas. Svaigā veidā gan var izraisīt gremošanas traucējumus.

Tomēr vienmēr ir spēkā ieteikums, ja māc kādas šaubas par to, kāda sēne mežā atrasta un vai tā ir ēdama, tad labāk to atstāt mežā un uz mājām nest un gatavot tikai tādas, par kurām ir pilnīga pārliecība, ka tās ir ēdamas sēnes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi